Search results for "CIEŅA"
showing 10 items of 82 documents
Trauksme kā mediators universālo vērtību dimensiju saistībai ar pašcieņu
2021
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt universālo vērtību dimensiju saistību ar pašcieņu un iekļaut trauksmi kā iespējamo mediātoru starp šiem mainīgajiem. Pētījumā piedalījās 244 respondenti vecumā no 18 – 87 gadiem (M = 39,33; SD = 13,96) no tiem 61% sieviešu un 39% vīriešu. Pētījums ir korelatīvi aprakstošs. Pētījumā izmantotas Švarca Portretu vērtību aptauja 21 (Portrait Values Questionnaire PVQ, Schwartz, 1992), Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg,1965) un Trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma anketa (“Self – Evaluation Questionaire”/STAI/, Spielberger, 1983). Analizējot pētījuma rezultātus parādās statistiski nozīmīga korelācija starp pašcieņu un uni…
Trauksmes saistība ar pašcieņu
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības starp trauksmi un pašcieņu. Pētījuma izlasi veidoja 102 respondenti vecumā no 18 līdz 70 gadiem. Lai noskaidrotu, vai un kādas saistības pastāv starp šiem konstruktiem, tika izmantotas divas aptaujas - Trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma anketa (“Self – Evaluation Questionnaire”/STAI/, Spilberger, 1983) un Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self Esteem scale, Rosenberg, 1965). Iegūtie rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas negatīvas saistības starp trauksmi un pašcieņu. Atslēgas vārdi: trauksme, pašcieņa
Pašcieņas saistība ar trauksmi un psiholoģiskām aizsardzības mehānismiem smēķējošām un nesmēķējošām sievietēm.
2016
Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas atšķirības pašcieņā, trauksmē un psiholoģiskās aizsardzības mehānismos pastāv sieviešu smēķētāju un nesmēķētāju grupā, kā arī izpētīt, kādi mainīgie labāk prognozē pašcieņu un smēķēšanu sievietēm. Pētījumā piedalījās 100 sievietes no 20 līdz 45 gadiem, kas tika sadalītas divās grupās. Pirmajā (smēķētāju) grupā (M=28,06, SD=5,46) nokļuva sievietes, kas smēķē regulāri vismaz vienu cigareti dienā, otrajā (nesmēķētāju) grupā (M=27,82, SD=5,27) nokļuva sievietes, kuras norādīja, ka dienā izsmēķē 0 cigaretes un nekad nav smēķējušas. Respondentes tika pielīdzinātas iespēju robežās pēc vecuma un izglītības līmeņa. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas –…
Attiecību ar tēvu pašnovertējumu saistība ar pašcieņu jauniešiem no pilnām un nepilnām gimenēm.
2018
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp jauniešu no nepilnām ģimenēm pašcieņas un tēva klātbūtni. Tika izvirzīti pētījuma jautājumi: vai pastāv atšķirības starp pašcieņu jauniešiem no pilnām un nepilnām ģimenēm; vai pastāv saistība starp paščieņu un priekšstatu par tēva iesaistīšanos bērna audzināšanā un aprūpē jauniešiem no pilnām ģimenēm. Pētījumā tika izmantotas Latvijā adaptētas aptaujas: Aptauja par tēva klātbūtni (Faher Presence Questionnaire) un Rozenberga pašcieņas aptauja. Arī tika saņemti respondenta demogrāfiskie dati. Pētījumā piedalījās 71 jaunieši, 18 - 25 gadu vecumā . Pec petījuma rezultātiem var konstātēt, ka jauniešiem no pilnām ģimenēm ir pozitīvā…
Pašbilžu uzvedība saistībā ar narcismu un pašcieņu
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv sakarības starp pašbilžu uzņemšanas aspketiem, pašbilžu publicēšanas motivācijām, narcistiskām personības iezīmēm un pašcieņas rādītājiem. Datu ievākšanai tika izmantotas 4 aptaujas: šī pētījuma vajadzībām izveidotas Pašbilžu uzvedības aspektu aptauja un Pašbilžu publicēšanas motivāciju aptauja, kas balstītas uz citos pētījumos radītajiem instrumentiem; Rozenberga pašcieņas aptauja (Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965; Latvijā adaptējusi A. Miltuze, 1996); Narcistisko personības iezīmju aptauja (Narcissistic Personality Inventory, Raskin & Hall, 1979; Latvijā adaptējusi I. Strode, 2008). Rezultāti tika iegūti attālināti bez laika ierobežojuma. Pētī…
Sociālkulturālās attieksmes pret ārējo izskatu, pašcieņas un veselības uzvedības saistība
2021
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu, pašcieņu un veselības uzvedību. Pētījumā tika aptaujāti 318 respondenti vecumā no 16 līdz 84 gadiem, no kuriem 271 bija sieviete un 47 vīrieši. Ņemot vērā, ka pozitīva attieksme pret sevi ir nozīmīgs garīgās un fiziskās veselības kritērijs (Mousazadeh et al., 2017), bija nozīmīgi pētīt, kā sociālkulturālie kritēriji attiecībā pret ārējā izskata standartiem sabiedrībā ir saistīti ar indivīda pašcieņu un kādi veselības uzvedības paradumi ar to ir saistīti. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), kuru Latvijā adaptējusi A.Mil…
Vārda brīvība un tiesības uz atlīdzību goda un cieņas aizskāruma gadījumā.
2022
Problēmjautājumi ir saistīti ar to, ka Latvijas Republikas Civillikumā nav skaidrojumu terminiem: “vārda brīvība; gods un cieņa; reputācija; ziņas un viedoklis u.c.”. Šīs problēmas pētīšana un tās novēršana ir ļoti būtiska, jo no šo jēdzienu izprašanas veida ir atkarīga atbildības par izdarīto pārkāpumu. Goda un cieņas aizskaršanas gadījumā iestājas civiltiesiskā atbildība, bet neslavas celšanas gadījumā iestājas kriminālatbildība. Darba autors izvēlas šo tematu, jo personas normāla eksistence nevar notikt, nerespektējot tās personību vai arī necienīgi izturoties pret to. Līdz ar to katrai personai piemīt personiskas tiesības uz vārda brīvību, uz goda un cieņas, reputācijas aizsardzību liku…
Pašcieņa un vērtības studējošo interešu pārstāvniecībā iesaistītiem un neiesaistītiem studējošajiem.
2017
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv pašcieņas un vērtību atšķirības starp divām studējošo grupām: 1) studējošiem, kuri ir iesaistījušies un 2) studējošiem, kuri nav iesaistījušies studējošo interešu pārstāvniecībā, un noskaidrot, vai pastāv saistība starp pašcieņu un vērtībām. Šim mērķim tika izvēlēta Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965, adaptēta Latvijā – A.Miltuze, 1996) un Švarca vērtību aptauja (SVS, Schwartz Value Survey, Schwartz, 1992; adaptēta Latvijā – I.Austers, 2002). Pētījumā piedalījās 132 studējošie no dažādām Latvijas augsstskolām (75 studējošo pārstāvji un 57 studenti, kas nav iesaistījušies studējošo pašpārvaldēs). Pētījuma re…
Ķermeņa tēla uztvere, pašcieņa un motīvi veikt kosmētiskās ķirurģijas procedūras sievietēm
2020
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp ķermeņa tēla uztveri, pašcieņu un kosmētiskās ķirurģijas veikšanas motīviem sievietēm. Pētījumā piedalījās 506 sievietes, vecumā no 14 – 59 gadiem (vidējais vecums – 29,77). Respondentes tika iedalītas 2 grupās – sievietes, kuras ir veikušas kosmētiskās ķirurģijas procedūras (n = 58) un sievietes, kuras tās nav veikušas (n =448). No izlases tika izslēgtas sievietes, kam ir konstatēti psiholoģiski traucējumi. No 58 sievietēm, kuras ir veikušas kosmētisko ķirurģiju, 14 jeb 24,1 % ir diagnosticēti psiholoģiski traucējumi, kā arī kontrolgrupā no 448 sievietēm, 87 jeb 19,4 % speciālists ir uzstādījis diagnozi…
Ķermeņa tēla uztvere, pašcieņa un ēšanas uzvedība pusaudzēm ar un bez modeles karjeras izvēles vecumā no 13-19 gadiem
2020
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības un atšķirības starp ķermeņa tēla uztveri, pašcieņu un ēšanas uzvedību pusaudzēm ar un bez modeles karjeras izvēles vecumā no 13-19 gadiem, kā arī noteikt, cik lielā mērā modeles karjeras izvēle, ķermeņa tēls un pašcieņa prognozē ēšanas uzvedību. Pētījuma izlase iekļāva n=255 pusaudzes bez modeles karjeras izvēles un n=61 pusaudzi ar modeles karjeras izvēli. Modeles karjeras izvēle paredz to, ka pusaudzei ir līgums ar modeļu aģentūru un viņa saņem informāciju par modeļu biznesu, tā prasībām, kā arī praktisku pieredzi - apmācības, fotosesijas, modeļu atlases un modeļu darbus Latvijā vai starptautiski. Vidējais vecums pusaudzēm ar modeles karjeras izvēli …