Search results for "Dzimums"

showing 10 items of 59 documents

Iekļaujošās valodas leksiskā analīze masu medijos

2022

Darba tēma ir iekļaujošās valodas leksiskā analīze. Darba mērķis ir analizēt iekļaujošās valodas izmantoto leksikonu spāņu un latīņamerikāņu masu medijos. Šī pētījuma mērķis ir izprast minētās valodas izskatu, izplatību un pieņemšanu vai noraidīšanu, kā arī analizēt iespējamās izmaiņas spāņu valodā un izdarīt provizorisku secinājumu par to, vai tā ir mode vai sociāla vajadzība. Galvenais šī darba jautājums ir tas, kā iekļaujoša valoda parādās mūsdienu sabiedrībā. Darba uzdevumi ir: 1) izpētīt un aprakstīt teorētisko bāzi par spāņu valodu, 2) izpētīt un aprakstīt dzimuma pazīmes spāņu valodā, 3) izpētīt un aprakstīt teorētisko bāzi par iekļaujošo valodu, 4) izpētīt Spānijas un Latīņamerikas …

iekļaujošsdzimumsValodniecībaseksistsvalodamasu mediji
researchProduct

Sociāli emocionālās veselības rādītāju sakarības un atšķirības dažādās pusaudžu un jauniešu grupās

2020

Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības Maikla Dž. Furlonga sociāli emocionālās veselības koncepta ar metakonstruktu Covitality – kopējo sociāli emocionālās veselības faktoru (SEV faktoru) starp tādiem faktoriem kā dzimums, vecuma grupa, apmācības valoda un vide. Pētījumā kopumā piedalījās 593 Latvijā dzīvojoši respondenti vecumā no 11-19 gadiem. No kopējās izlases (N=593) pētījumā piedalījās 318 pusaudži (M= 13.01, SD= 0.84), no tiem 151 zēni un 167 meitenes, un 274 jaunieši (M=15,85, SD= 1.02), no tiem 132 zēni un 142 meitenes. Lai mērītu jauniešu garīgās veselības pozitīvos aspektus, tika izmantota Sociāli emocionālās veselības aptauja (Social …

Sociāli emocionālā veselībadzimumspilsētatautībasPsiholoģijavecuma grupa
researchProduct

Latvijas dzīvesstila žurnālu „Klubs” un „Santa” redaktoru sleju lingvistiskā dzimtes analīze (2010-2015)

2015

Bakalaura darba „Latvijas dzīvesstila ţurnālu „Klubs” un „Santa” redaktoru sleju lingvistiskā dzimtes analīze (2010-2015)” mērķis ir izpētīt, kādas valodas konstrukcijas tiek izmantotas abu dzimumu slejās un noteikt to atšķirību. Dzīvesstila ţurnālu redaktori slejās pauţ daļēji personīgu, ar dzimtes tematiku saistītu informāciju. Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir teorētiski skaidrot jēdzienus, kas saistīti ar valodas un dzimtes pētniecību, kā arī apkopot metodiskos materiālus, lai, pamatojoties uz tiem, veiktu kvantitatīvus un kvalitatīvus pētījumus – analizētu tekstus un uzzinātu sabiedrības un redaktoru viedokļus. Datu apkopošana un valodas lietojumu salīdzināšana. Secinātms, ka ţ…

dzimtedzimumsmaskulinitāteKomunikācijas zinātneidentitātefeminitāte
researchProduct

Sociālkulturālās attieksmes pret ārējo izskatu, pašcieņas un veselības uzvedības saistība

2021

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu, pašcieņu un veselības uzvedību. Pētījumā tika aptaujāti 318 respondenti vecumā no 16 līdz 84 gadiem, no kuriem 271 bija sieviete un 47 vīrieši. Ņemot vērā, ka pozitīva attieksme pret sevi ir nozīmīgs garīgās un fiziskās veselības kritērijs (Mousazadeh et al., 2017), bija nozīmīgi pētīt, kā sociālkulturālie kritēriji attiecībā pret ārējā izskata standartiem sabiedrībā ir saistīti ar indivīda pašcieņu un kādi veselības uzvedības paradumi ar to ir saistīti. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), kuru Latvijā adaptējusi A.Mil…

vecumsdzimumspašcieņaPsiholoģijaveselības uzvedībasociālais spiediens
researchProduct

Saistība starp prokrastināciju un perfekcionismu sievietēm un vīriešiem

2017

Pētījuma mērķis bija izpētīt, kādas sakarības vīriešu un sieviešu grupās vērojamas starp perfekcionismu un prokrastināciju, kā arī to, vai novērojamas šīs saistību atšķirības dzimumu starpā. Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Perfekcionisma aptauja (Almost Perfect Scale-Revised Short Form; Slaney, Mobley, Trippi, Ashby, & Johnson, 1996; latviešu valodā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa 2009. gadā) un Prokrastinācijas aptauja (Procrastination Scale, Lay, 1986; latviešu valodā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa 2011.gadā). Pētījumā piedalījās 68 respondenti (38 sievietes, 30 vīrieši) vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Pētījuma rezultātā secināts, ka eksistē saistība starp perfek…

dzimumsneadaptīvais perfekcionismsprokrastinācijaPsiholoģijaadaptīvais perfekcionisms
researchProduct

Objekta izmēra ietekme uz atpazīšanas laiku mentālās rotācijas testā

2016

Maģistra darbs uzrakstīts uz 45 lapām, satur 29 attēlus, 2 tabulas, 2 pielikumus un 52 literatūras avotu atsauces. Mērķis: izpētīt, vai objekta lielumam ir ietekme uz tā atpazīšanas ātrumu un precizitāti mentālās rotācijas testā. Testā piedalījās 61 dalībnieks, no kuriem 40 bija sievietes, 21 – vīrietis. Dalībnieki veica mentālās rotācijas testu ar divdimensionālām un trīsdimensionālām figūrām, kuru leņķiskie izmēri bija 8o, 4o, 2o un 1o. Pamatojoties uz rezultātiem, noteikts, ka figūru izmērs ietekmē mentālās rotācijas testā sniegto atbilžu laiku atkarībā no figūru sarežģītības un pagrieziena leņķa, taču neietekmē pieļauto kļūdu skaitu. Papildus tika atklāta rezultātu atšķirība starp sievi…

mentālā rotācijaizmērsdzimumsobjektsFizika
researchProduct

Pāra attiecību kvalitātes saistība ar konfliktu risināšanas stiliem sievietēm un vīriešiem

2021

Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv saistība starp pāra attiecību kvalitāti un konfliktu risināšanas stiliem pāra attiecībās sievietēm un vīriešiem. Izpētē piedalījās 96 respondenti vecumā no 25 – 35 gadiem, iedalot sieviešu (n=66; SD=2,93) un vīriešu (n=30; SD=2,30) grupu. Pētījums ir neeksperimentāls, korelatīvi aprakstošs. Instrumentārijs iekļauj divas aptaujas: Uztvertās attiecību kvalitātes komponentu aptauja (Perceived Ralationship Quality Components, PRQC, Fletcher, Simpson & Thomas, 2000); Romantisko partneru konfliktu skala (The Romantic Partner Conflict Scale, Zacchilli, Hendrick, & Hendrick, 2009). No iegūtajiem datiem izriet statistiski nozīmīgas pozitīvas un negatīvas kore…

dzimumsromantic relationship qualityPsiholoģijakonfliktu risiniāšanas stiliconflict resolution stylespāra romantisko attiecību kvalitāte
researchProduct

Agresijai raksturīgo izpausmju saistība ar indivīda vērtībām

2020

Pētījuma mērķis ir noskaidrot agresīvas uzvedības izpausmju saistību ar vērtībām. Kāda ir agresīvas uzvedības un vērtību atšķirības dzimumā. Pētījumā piedalījās 104 respondenti vecuma grupās no 18 - 60 gadi, 54 sievietes un 50 vīrieši, kas ir ekonomiski aktīvi. Tika izmantota Švarca vērtību aptauja (SVS, Schwartz Value Survey, Schwartz, 1992; adaptēta Latvijā – I.Austers, 2002), un Agresijas aptauja (The Aggression Questionnaire, Buss, A. H. & Perry, M., 1992). Latvijas versija A. Gaitnieces-Putānes (2006) adaptācijā, tās uzlabojumus veikušas S. B. Sebre un I. Bite. Pētījumā tika salīdzinātas vērtības ar agresiju, starp dzimuma grupām, lai secinātu, kā vērtības ietekmē uzvedību. Šī informāc…

vērtībasagresīva uzvedībadzimumsPsiholoģijaagresija
researchProduct

The Connection of Attachment Style in Romantic Relationships to Resilience

2022

Mūsdienu vēsture nākotnē būs uzskatāma par ļoti interesantu un sarežģītu periodu - COVID-19 pandēmija, karš Ukrainā. Visas šīs lietas var ietekmēt cilvēka dzīvesspēku, un tikai tuvākie cilvēki var palīdzēt tikt galā ar grūtajiem laikiem. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot piesaistes romantiskās attiecībās saistību ar dzīvesspēka līmeni vīriešiem un sievietēm un konstatēt vai ir atšķirības piesaistes dimensijās trauksme un izvairīšanās, dzīvesspēka līmenī un tā apakšskalu vērtības sievietēm un vīriešiem. Pētījumā piedalījās 52 sievietes un 50 vīrieši vecumā no 21 līdz 56 gadu vecumam, kuri ir attiecības ne mazāk par gadu. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Romantisko attiecību piesais…

dzimumsdzīvesspēkspiesaistePsiholoģijaresilienceattachment
researchProduct

Morālās spriešanas saistība ar altruismu

2022

Šā pētījuma mērķis bija izzināt, vai pastāv un kāda ir morālās spriešanas un altruisma saistība pieaugušo izlasē (18–64 gadi). Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi. Pirmkārt, vai un kāda saistība pastāv starp morālo spriešanu un altruismu? Otrkārt, kā morālā spriešana prognozē altruismu, kontrolējot vecumu, dzimumu un izglītības līmeni? Kopā pētījumā piedalījās 315 respondenti. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem, tika izvēlēts Morālo spriedumu tests un Altruisma pašaptaujas skala. Rezultāti rāda, ka pastāv negatīva un ļoti vāja saistība starp morālo spriešanu, ko raksturo izvairīšanās no soda, un altruismu. Morālā spriešana neprognozē altruismu, toties altruismu skaidro izglītības līme…

vecumsdzimumsizglītības līmenisPsiholoģijamorālā spriešanaaltruisms
researchProduct