Search results for "EPIDEMIOLOĢIJA"

Paraugu sagatavošanas metodes optimizācija farmaceitisko savienojumu noteikšanai notekūdens paraugos

2021

Paraugu sagatavošanas metodes optimizācija farmaceitisko savienojumu noteikšanai notekūdens paraugos. Šukajeva V., zinātniskā vadītāja Mag. ķīm. Ikkere L.E. Bakalaura darbs, 59 lpp., 11 attēli, 16 tabulas, 37 literatūras avoti, 1 pielikums. Latviešu valodā. Bakalaura darba ietvaros tika veikta literatūras avotu izpēte par uz notekūdeņiem balstītu epidemioloģiju, Latvijā izplātītākiem farmaceitiski aktīviem savienojumiem, populācijas biomarķieriem un farmaceitisko savienojumu noteikšanas tendencēm ūdens matricās. Klasiskā SPE metode tika optimizēta 56 farmaceitiski aktīvo savienojumu noteikšanai notekūdens paraugos. SPE metodes optimizēšanai tika salīdzinātās Oasis® HLB un dažādas Strata™ ko…

Uroģenitālās hlamidiozes un gonorejas epidemioloģisko datu analīze Latvijā laika posmā 2008.-2013.g.

2015

Joprojām nav skaids kā labāk kontrolēt uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas transmisiju un novērst šo slimību komplikācijas, jo nepastāv vienotas vispārpieņemtas skrīninga programmas. Uroģenitālās hlamidiozes un gonorejas skrīninga programmas lietderīgums, tai skaitā izmaksu ziņā, ir diskutabls. Taču šo slimību diagnostika joprojām atrodas suboptimālā līmenī, tādēļ tās epidemioloģiskie dati nav visai ticami. Mērķis šīm pētījumam ir noteikt uroģenitālās hlamidiozes un gonokoku infekcijas reģistrēto gadījumu tendences atkarībā no pacientu vecuma, dzimuma un dzīvesvietas, apkopojot šo slimību epidemioloģiskus datus – saslimstību Latvijā laika periodā 2008.-2013. g. Dati pētījumam ar…

Cilvēka lipīgo slimību mikrobioloģija ar imunitātes mācību: bijušā Latvijas Universitātes profesora Dr. med. E. Fērmaņa lekcijas LU Medicīnas fakultā…

1940

Kontaktdermatīts Latvijā

2019

Kontaktdermatīts (KD) ir izplatīta slimība visā pasaulē. Vīrieši un sievietes visās vecumgrupās slimo ar KD. ASV ar KD slimo 13 miljoni iedzīvotāju, diemžēl Latvijā nav veikti epidemioloģiski un klīniski pētījumi par saslimstību ar KD, tāpēc ir grūtības gan KD diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, terapijā un profilaksē. 2018. gadā kontaktdermatīts Latvijā tika diagnosticēts 1071 pacientam. Latvijā ir lielāka sieviešu prevalence KD pacientu vidū (73,4 %) un vairāk pacientu ir vecumgrupā no 19 līdz 39 gadiem. 2018. gadā vairumam jauno pacientu kontaktdermatīts tika klīniski diagnosticēts Rīgā, bet ar ādas (patch) testiem Ventspilī. Vairāk ādas (patch) testi kontaktdermatīta diagnostikai tiek …

Onihomikožu epidemioloģija Latvijā

2015

Darba mērķis un problēmas būtība Darba mērķis ir analizēt onihomikožu epidemioloģiju Latvijā 2013./2014.gadā, noskaidrot tās galvenos izraisītājus, klīniskos un sociālos aspektus, kā arī izstrādāt anketu onihomikožu epidemioloģisko rādītāju apkopošanai un rekomendēt to ieviešanu Latvijas dermatoveneralogu praksēs. Zinātniskās publikācijas vēsta par onihomikožu izplatību, diagnostiku un ārstēšanas metodēm pasaules mērogā, tomēr trūkst epidemioloģisko pētījumu Latvijā, kā arī nav izstrādātas vadlīnijas slimības diagnostikai un ārstēšanai. Materiāli un metodes 2013.gada 27.novembrī Latvijas Dermatovenerologu asociācijas sēdē tika izdalītas un elektroniski izsūtītas 105 anketas, 54 dalībnieki p…

Characteristics of day hospitalized melanoma patients

2022

Melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kam piemīt tendence ātri metastāzēties. Kopumā retrospektīvajā pētījumā iekļauti 325 melanomas pacienti, kas ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra dienas stacionārā laika posmā no 2017. līdz 2021.gadam. Analizētas melanomas pacientu slimības vēstures. Analizētajā laika periodā melanomas pacientu skaits pieauga, taču būtiskas izmaiņas pacientu klīniskajā raksturojumā, kā arī melanomas histopatoloģiakajos rādītājos netika novērotas. Neliels melanomas pacientu kritums un sliktāki melanomas prognostiskie rādītāji tika novēroti 2019. un 2020. gadā, kas visdrīzāk skaidrojams ar COVID-19 pandēmijas ietekmi. Ats…

EPIDEMIOLOĢISKO PĒTĪJUMU DIZAINI

2021

Bakalaura darbs ir veltīts epidemioloģijas pētījumu dizainiem. Šādi pētījumi parasti sastopami medicīnā, bioloģijā, sabiedrības veselības zinātnē u.c. nozarēs. Darbā aprakstīts pētījumu dizainu iedalījums atkarībā no tā, vai tie ir novērojumu vai eksperimentālie pētījumi, kuri, savukārt, attiecīgi iedalās apakšdizainos, piemēram, novērojošie pētījumi iedalās gadījuma-kontroles, kohortas un šķērsgriezuma pētījumos, bet eksperimentālo pētījumu dizaini ietver kvazi-eksperimentus un randomizētus kontrolētus pētījumus. Katram dizainam tiek sniegts galveno priekšrocību un trūkumu apraksts, kā arī norādīti atbilstoši statistiskie aprēķini. Sniegtas arī galvenās epidemioloģijas zinātnes pamatjēdzie…