Search results for "PSI"
showing 10 items of 10516 documents
Morālās spriešanas saistība ar altruismu
2022
Šā pētījuma mērķis bija izzināt, vai pastāv un kāda ir morālās spriešanas un altruisma saistība pieaugušo izlasē (18–64 gadi). Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi. Pirmkārt, vai un kāda saistība pastāv starp morālo spriešanu un altruismu? Otrkārt, kā morālā spriešana prognozē altruismu, kontrolējot vecumu, dzimumu un izglītības līmeni? Kopā pētījumā piedalījās 315 respondenti. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem, tika izvēlēts Morālo spriedumu tests un Altruisma pašaptaujas skala. Rezultāti rāda, ka pastāv negatīva un ļoti vāja saistība starp morālo spriešanu, ko raksturo izvairīšanās no soda, un altruismu. Morālā spriešana neprognozē altruismu, toties altruismu skaidro izglītības līme…
Sociālkulturālās attieksmes pret ārējo izskatu, pašcieņas un veselības uzvedības saistība
2021
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu, pašcieņu un veselības uzvedību. Pētījumā tika aptaujāti 318 respondenti vecumā no 16 līdz 84 gadiem, no kuriem 271 bija sieviete un 47 vīrieši. Ņemot vērā, ka pozitīva attieksme pret sevi ir nozīmīgs garīgās un fiziskās veselības kritērijs (Mousazadeh et al., 2017), bija nozīmīgi pētīt, kā sociālkulturālie kritēriji attiecībā pret ārējā izskata standartiem sabiedrībā ir saistīti ar indivīda pašcieņu un kādi veselības uzvedības paradumi ar to ir saistīti. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), kuru Latvijā adaptējusi A.Mil…
Snieguma perfekcionisma un izdegšanas saistība hokejistiem
2022
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot snieguma perfekcionismu un izdegšanas saistību. Pētījuma izlasi veido 62 cilvēki, jaunieši, kuri nodarbojas ar hokeju (M = 11,26, SD = 1,26 gadi). Pētījumā piedalījās vienas konkrētas hokeja skolas audzēkņi no 14 līdz 18 gadiem. Izlases lielāko vairumu veido latviešu tautības pārstāvji 52 (83,9%) un 10 (16,1%) krievu tautības pārstāvju, kuri brīvi runā latviski un spēj aizpildīt aptaujas latviešu valodā. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas Snieguma perfekcionisms sportā (PPS-S: Hill et al., 2016) (tulkots A. Abidi 2021.gadā šī pētījuma ietvaros) un Sportistu izdegšanas aptauja (ABQ: Raedeke & Smith, 2001). Adaptēja A. Koļesovs 2021. gadā. Pētījumā tika…
Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar emocionālo intelektu sievietēm vecuma grupās 25 – 35 un 59 – 69 gadi
2018
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu sievietēm dažādās vecuma grupās (25 – 35 un 59 – 69 gadi). Pētījumā piedalījās 110 sievietes,55 sievietes katrā grupā. Izpētei tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satissfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, &Griffin, 1985 ) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte , 1998, kā minēts Schutte, Malouff, & Bhullar, 2009). Bakalaura darba ietvaros tika apstiprināta pozitīva saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu visā izlasē kopā un jaunāko sieviešu vecuma grupā, savukārt vecāko sieviešu grupā šāda…
Izmantoto disciplinēšanas tehniku saistība ar vecāku kompetences izjūtu pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem
2021
Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noteikt saistības starp vecāku izmantotajām disciplinēšanas tehnikām un vecāku kompetences izjūtu pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem. Pētījumā piedalījās 50 vecāki (44 mātes un 6 tēvi), kuriem vismaz viens bērns ir vecumā no 3 līdz 5 gadiem (25 meitas un 25 dēli: 23 bija 3 gadīgi, 16 bija 4 gadīgi un 11 bija 5 gadīgi). Tika veikts korelatīvs pētījums, izmantojot instrumentus: “Vecāku kompetences izjūtas skala” (Parenting sense of competence scale, Johnston & Mash, 1989). Latviešu valodā skalu adaptējušas I. Skreitule – Pikše, S. Sebre (Skreitule-Pikše, I., Sebre, S., 2008) un “Aptauja par disciplinēšanas tehnikām”, kas ir izveidota šī pētījuma vajadzībām.…
Vecāku bērnības pieredze saistībā ar viņu emociju regulēšanas grūtībām un konfliktu risināšanu ar savu bērnu tagadnē
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas ir saistības starp vecāku bērnības pieredzi ģimenē, viņu emociju regulēšanas grūtībām un konfliktu risināšanu attiecībās ar savu bērnu tagadnē. Pētījumā piedalījās 79 vecāki, kuru bērni mācās vispārizglītojošo skolu 9.klasēs. Izlasi pārstāvēja 64 mātes un 15 tēvi. Vecāku vidējais vecums bija 41 gads. Lai novērtētu emociju regulācijas grūtības, vecāki aizpildīja Emociju regulācijas grūtību skalu aptauju (DERS-18), pētījuma autore piedalījās šīs aptaujas adaptācijā Latvijā. Vecāku bērnības pieredzes ( pozitīvas, emocionāli vai fiziski vardarbīgas) novērtēšanai tika izmantota Bērnības traumu aptauja ( CTQ). Lai noteiktu kādas konfliktu risināšanas stratēģi…
Vecāku attieksmes un kompetences rādītāju izmaiņas pusaudžu māšu intervences grupā
2018
Maģistra darba tēma ir: vecāku attieksmes un kompetences rādītāju izmaiņas pusaudžu māšu intervences grupā. Maģistra darba mērķis ir novērtēt vecāku kompetences izjūtas, vecāku attieksmes rādītāju izmaiņas pirms un pēc intervences programmas īstenošanas. Kvalitatīvajā pētījuma daļā tika veikta vecāku interviju satura vienību kontentanalīze, lai izpētītu vecāku kompetences izjūtas un attieksmes īpatnības. Teorētiskajā daļā apskatītas vecāku kompetences izjūtas galvenās komponentes un ietekmējošie faktori, vecāku kompetences izjūtas un attieksmes ietekme uz pusaudžu uzvedību, pusaudžu vecumposma psiho sociālas attīstības aspekti, vecāku kompetences un attieksmes jēdziens mūsdienu psiholoģijā,…
Vecāku attieksmes saistība ar pusaudžu zēnu agresivitātes un trauksmes līmeni
2020
Pētījuma mērķis ir noskaidrot iespējamo korelāciju starp vecāku attieksmes rādītājiem un pusaudžu zēnu agresivitātes un trauksmes rādītājiem. Pētījumā piedalījās 20 pusaudži zēni (14-15 gadi) un viņu vecāki (mātes un tēvi). Vecāki aizpildīja A. Vargas un V. Stoļina vecāku attieksmes testu, savukārt pusaudžiem tika piedāvāti divi instrumenti: Basa –Darka metode (Buss & Durkee, 2017), kas aptver skalas: fiziska agresija, netieša agresija, aizkaitināmība, negatīvisms, aizvainojums, aizdomīgums, verbāla agresija un vainas sajūta. Izmantota versija krievu valodā, ko pusaudžiem adaptējuši A. Hvans, J. Zaicevs un J. Kuzņecova. Tāpat izmantota Trauksmes stāvokļa skala (State-Trait Anxiety Inventory…
Vecāku audzināšanas pieeju saistība ar pirmsskolas vecuma bērnu spēlēšanās uzvedību un sociālajām prasmēm.
2015
Pētījums veidots ar mērķi, analizēt sakarības starp vecāku audzināšanas pieejas aspektiem, bērnu sociālajām prasmēm, kā arī spēlēšanās uzvedību. Analizējot zinātnisko literatūru pētījumos daudzkārt norādīts uz sakarībām starp bērna sociālajām prasmēm un vecāku audzināšanu. Kā zināms, pirmsskolas vecumā bērnu aktivitāte tiek saistīta lielākoties ar spēlēšanos. Maģistra darbs tiek veltīts bērna spēlēšanās uzvedības un sociālo prasmju, kā arī vecāku audzināšanas aspektu saistību izpētei. Pētījumā izvirzīti pētījuma jautājumi: kādas ir sakarības starp vecāku audzināšanas pieejām un pirmsskolas vecuma bērnu sociālajām prasmēm, kā arī kādas ir sakarības starp vecāku audzināšanas pieejām un pirmss…
Izvēle starp viedierīču lietošanu un attiecību spēlēm un tās saistība ar bērna temperamentu un vecāku audzināšanas pieeju
2020
Šī maģistra darba mērķis ir pētīt, bērna izvēli starp spēli viedierīcē un attiecību spēli un tās saistību ar bērna temperamentu un vecāku audzināšanas pieeju. Pētījumā piedalījās 35 mātes un 35 bērni vecumā no 6 līdz 7 gadiem. Pētījuma dalībnieki piedalījās novērojumā, lai noteiktu bērna izvēli starp spēli viedierīcē un attiecību spēli. Pētījuma dalībnieki aizpildīja Bērna temperamenta aptauju (ļoti īsā forma) un Ģentes audzināšanas aptauju- vecāku versija (Ghent Parental Behavior Scale (GPBS)), (Van Leeuwen et.al., 2004). Pētījuma iegūtie rezultāti parāda, ka bērni biežāk izvēlas attiecību spēles. 24 (68,57%) bērni izvēlējās attiecību spēles un 11(31,43%) bērni izvēlējās viedierīcē piedāvā…