Search results for "TVE"
showing 10 items of 786 documents
Work Stress Relationship with Fear of COVID-19 Among Employees
2021
Darba mērķis bija izpētīt darba stresa saistību ar bailēm no COVID-19. Pētījuma izlase 114 viena uzņēmuma darbinieki, kuri aktīvi pildīja darba pienākumus, kas bija saistīti ar tiešu kontaktu ar klientiem pandēmijas laikā. Izmantotās metodes: Darba stresa anketa, Uztvertā stresa skala; Bailes no COVID-19 skala un demogrāfiskie dati. Uzņēmuma darbiniekiem bija vidēji augsti darba stresa, vidēji uztvertā stresa un zemi bailes no COVID-19 rādītāji. Vidēji cieša saistība bija starp darba stresa un uztvertā stresa, bet vājas saistība starp uztvertā stresa, darba stresa un bailēm no COVID-19 rādītājiem.
Uztvertā stresa un ar to saistīto rādītāju izmaiņas uz kreatīvo mākslu balstītā programmā agrīnā un vidējā brieduma sieviešu grupā
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv izmaiņas pēc kreatīvās mākslas programmas personas uztvertā stresa līmenī, apmierinātībā ar dzīvi un pozitīvo un negatīvo afektu rādītājos. Pētījuma jautājums – vai pastāv statistiski nozīmīgas izmaiņas uztvertā stresa, apmierinātības ar dzīvi, un pozitīvā un negatīvā afekta radītājos pirms un pēc kreatīvās mākslas programmas? Pētījuma eksperimentālajā grupā piedalījās 14 respondenti, kontrolgrupā - 26. Pētījuma dalībnieki bija sievietes agrīnā un vidēja brieduma vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M= 35,3 SD=10,69). Darbā tika pielietotas trīs aptaujas. 1.Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction with Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen & Griffi…
Pašefektivitātes un sociālā atbalsta saistība ar uztverto stresu dažādu intensitāšu fizisko aktivitāšu grupās
2019
Pētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, pašefektivitāti, uztverto sociālo atbalstu un dažāda veida fizisko aktivitāšu veikšanu. Koens un Heilija parādīja sociālā atbalsta un pašefektivitātes pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Turklāt sociālajm atbalstam var būt labvēlīga ietekme uz veselību briesmu laikā, jo notiek buferizācija stresa situācijām (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). Teorētiskā asociācija starp stresu, paškontroli un sociālo atbalstu ir sabiedrībā plaši pētīta. Kā piemēram, kad indivīdiem ir augsta paškontroles sajūta (t.i. ticība spējai pašam ietekmēt savas dzīves notikumus) un saskarsme ar stresu izraisošām situācijām, tie ir tendēti uz aktīvu darbību …
Uztvertais stress un tā pārvarēšanas stratēģijas bezdarbniekiem
2020
Pētījuma mērķis ir noskaidrot to kā bezdarbnieki uztver stresu un kādas stresa pārvarēšanas stratēģijas tiek pielietotas tā pārvarēšanas procesā. Pētījumā kopā piedalījās 103 respondenti no kuriem 22 bija vīrieši un 81 bija sieviete. Respondentu vecums bija robežās no 18 līdz 61 gada vecumam. Par instrumentāriju pētījumam tika izmantota uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS) (Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983), kas ir tikusi adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008) un stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja, adaptēta latviešu valodā (Petrova, 2009) (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE/ Inventory, Carven, Scheier, & Weintraub, 1989). Pētījuma rezultāti apstipr…
Mājdzīvnieka esamības mājvietā saistība ar studentu uztverto stresu
2019
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp uztverto stresa līmeni studentiem un to vai viņu mājvietā ir mājdzīvnieks. Pētījumā piedalījās 70 respondenti, kas studē, vidējais vecums 22,6 gadi. Viena grupa, kuriem ir mājdzīvnieks mājvietā (n = 32), un otra grupa, kuriem mājdzīvnieka mājvietā nav (n = 38). Izmantotais instrumentārijs – Uztvertā stresa skala un Sociālās adaptācijas skala. Rezultāti norāda uz to, ka grupā bez mājdzīvnieka ir statistiski nozīmīgi augstāks uztvertā stresa līmenis, nekā grupā ar mājdzīvnieku mājvietā.
Darbinieku pašattīstību prognozējošie individuālie un organizācijas faktori
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot individuālo un organizācijas faktoru saistību ar darbinieku pašattīstību. Pētījumā piedalījās 108 dalībnieki (82 sievietes) vecumā no 21 līdz 57 gadiem (M = 30,86, SD = 7,93). Tika adaptētas aptaujas: Iesaiste pašattīstības aktivitātēs kvantitāte, Mācīšanās mērķorientācijas skala, Pašattīstības pašefektivitāte skala, Mācīšanās kultūras aptauja, Atbalsts pašattīstībā darbavietā. Tika izmantotas aptaujas: Proaktīvas personības skala, Lielā Piecinieka aptauja, Atgriezeniskās saites vides skala. Pastāv saistības starp visiem individuālajiem un organizācijas faktoriem un pašattīstību. Proaktivitāte ir vienīgais ir pašattīstības prognozētājs. Netika atklāta individ…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju un uztvertā stresa līmeņa saistības ar ekrānierīču lietošanas paradumiem pieaugušajiem
2019
Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot saistību starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un uztvertā stresa līmeni ar ekrānierīču lietošanas paradumiem, kā arī noskaidrot, kādā mērā stresa pārvarēšanas stratēģijas prognozē katru no ekrānierīču lietošanas paradumu nolūkiem. Pētījuma dalībnieki ir 77 pieaugušie, 11 vīrieši un 66 sievietes, vecumā no 19 līdz 36 gadiem, vidējais vecums ir 23 gadi (M=22,98; SD=4,79). Pētījumā tika izmantotas «Stresa pārvarēšanas aptauja» (The COPE Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), «Ekrānierīču lietošanas paradumi» (Media Activity Form, Achenbach, 2018) un «Uztvertā stresa skala» (Percieved stress scale, Cohen, Kamatck & Mermelsten, 1983). Pētījuma re…
Psihosociālie riska faktori un stress skolas pedagogu darbā
2021
“Psihosociālie riska faktori un stress skolas pedagogu darbā”. Darba autore: Andra Struka. Darba vadītājs: doc., Dr. chem. Jāzeps Logins. Darba apjoms ir 120 lappuses, ieskaitot 16 tabulas, 17 attēlus, 4 pielikumus un 156 literatūras avotus. Darbs iedalīts 4 daļās: literatūras apskats un analīze, izmantotās metodes, rezultāti un diskusija, preventīvie un aizsardzības pasākumi. Vieni no izplatītākajiem riska faktoriem ir psihosociālie riski, ar tiem sastopas arvien lielāks nodarbināto skaits pasaulē, t. sk., arī pedagogi. Pedagogi par aroda stresu ziņo biežāk nekā citi darbinieki, kuras ikdienā saskaras ar cilvēkiem. Pētījuma mērķis – izpētīt Latgales reģiona skolu pedagogu darba vides psiho…
Ar nodomu piedalīties vēlešanās saistītie psiholoģiskie faktori saskaņā ar Plānotās uzvedības teorijas modeli 18-19 gadus veciem jauniešiem
2018
Pētījuma mērķis ir noskaidrot trīs psiholoģisku faktoru prognozējošo ietekmi uz jauniešu nodomu piedalīties vēlēšanās (nodoms piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās). Pētāmie faktori: attieksme (attieksme pret vēlēšanām, balsošanu, novērtējums par uzvedības iznākumu, piemēram, mana balss neko neizšķir), subjektīvā norma (tuvāko cilvēku attieksme pret vēlēšanām un piedalīšanos vēlēšanās. Piemēram, mani draugi domā, ka balsot nav stilīgi, vai vecāki domā, ka vēlēšanas neko nemaina) un uztvertā uzvedības kontrole (indivīda pārliecība un uzskati par spēju kontrolēt savu uzvedību - es esmu spējīgs piedalīties vēlēšanās). Datu ievākšanai tika izmantota aptauja, kas veidota saskaņā ar plānotās uz…
Klientu attieksme un lojalitāte elektroenerģijas tirgus atvēršanas apstākļos: AS Latvenergo piemērs
2015
Maģistra darba tēma ir ”Klientu attieksme un lojalitāte elektroenerģijas tirgus apstākļos: AS Latvenergo piemērs”. Mērķis ir noskaidrot AS “Latvenergo” klientu attieksmi un lojalitāti pret uzņēmumu pēc brīvā elektroenerģijas tirgus atvēršanās. Darba teorētiskajā daļā aprakstīta teorija par uzņēmuma komunikāciju, integrēto mārketingu, klientu attieksmi un attieksmes veidojošajiem faktoriem, kā arī aprakstīts lojalitātes jēdziens un lojalitātes veidošana. Empīriskajā daļā aplūkota “Latvenergo” komunikācija elektroenerģijas tirgus atvēršanas gadījumā, analizēta klientu lojalitāte un attieksme pret uzņēmumu. Darba gaitā secināts, ka klientu attieksme pret uzņēmumu ir pozitīva, klientu lojalitāt…