Search results for "abklājība"
showing 10 items of 84 documents
Attieksmes pret patēriņu mikro un makro līmenī saistība ar subjektīvo labklājību
2021
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai tas, kāda attieksme pret patēriņu piemīt cilvēkiem, ir saistīts ar viņu subjektīvo labklājību. Tika izdalītas četras attieksmes, kas iedalās atkarībā no tā, vai attieksme ir pozitīva vai negatīva un vai attieksme pastāv mikro vai makro līmenī jeb personisku iemeslu dēļ vai sabiedrības vajadzībām. Pētījumā piedalījās 108 respondenti, no tiem 56 sevietes un 52 vīrieši. Subjektīvās labklājības mērīšanai tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS), Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985). To Latvijā adaptējusi A. Upmane, 2010. gadā. Un attieksmes pret patēriņu mērīšanai tika izmantoti 13 apgalvojumi no četrām skalām…
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā labklājība un tās neseno izmaiņu analīze
2020
Katru gadu valsts politikas izstrādē un budžeta līdzekļu pārdalē ir aktuāls jautājums par prioritātēm. Ja valsts politikas stratēģiskais mērķis ir laimīgāki Latvijas iedzīvotāji, tad ir nepieciešams saprast, kādi faktori ietekmē Latvijas iedzīvotāja laimi jeb subjektīvo labklājību, lai pēc iespējas efektīvāk izlietotu budžeta līdzekļus. Balstoties uz Eiropas Savienības Ienākumu un dzīves apstākļu 2013. un 2018. gada apsekojuma rezultātiem par Latvijas iedzīvotājiem, un izmantojot lineārās regresijas mazāko kvadrātu metodi un Stata datorprogrammu, pētījumā tiek identificēti galvenie Latvijas iedzīvotāju laimes (subjektīvās labklājības) faktori. Šie faktori ir veselības stāvoklis, ienākumi un…
Medicīnas studentu empātijas, uztvertā stresa un subjektīvās labklājības saistības
2020
Medicīniskā izglītība ir plaši zināma kā lielus resursus pieprasošs process, kas var izraisīt dažādas psiholoģiskās problēmas, kas, savukārt, var samazināt studentu empātijas un apmierinātības ar dzīvi līmeni. Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par empātiju, uztverto stresu, subjektīvo labklājību un šo konstruktu saistībām; noteikt, vai starp medicīnas studentu dzimumu un studiju kursu pastāv atšķirības šo trīs mainīgo mērījumu rezultātos; noskaidrot, vai starp tiem pastāv saistības; balstoties uz saistību ciešumu, atlasīt tos mainīgos lielumus, kas vislabāk izskaidro apmierinātību ar dzīvi šajā izlasē un šajā pētījumā. Pētījuma izlasi veido 216 studenti no medicī…
Miega kvalitāte un miega higiēna kā subjektīvās labklājības prognozētāji
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp miega kvalitāti, miega ilgumu, miega higiēnas ievērošanu un subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kā miega kvalitāte, miega ilgums un miega higiēnas ievērošana prognozē subjektīvās labklājības rādītājus. Pētījuma izlasi veidoja 622 respondenti, vecumā no 17 līdz 77 gadiem (M=37,1, SD=11,48), 80 vīrieši un 540 sievietes, kuri internetā anonīmi aizpildīja izveidoto aptauju. Pētījumā tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi aptauja (The Satisfaction With Life Scale), Pitsburgas Miega Kvalitātes aptauja (The Pittsburgh Sleep Quality Index, PSQI) un Miega higiēnas aptauja (Sleep Hygiene Index, SHI). Rezultāti rāda, ka pētījuma izlasē apmi…
Dzīves mērķu saistība ar orientāciju uz laimi un to nozīme apmierinātībā ar dzīvi
2015
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt dažādu orientācijas uz laimi veidu un cilvēku mērķu nozīmi apmierinātībā ar dzīvi, kā arī šo mainīgo lielumu savstarpējo saistību. 158 respondenti (128 sievietes; 30 vīrieši; vidējais vecums – 27,38 gadi) atbildēja uz jautājumiem par apmierinātību ar dzīvi, saviem mērķiem un orientāciju uz laimi. Pētījumā izmantotās metodes: „Apmierinātības ar dzīvi” aptauja, „Dzīves mērķu skala” un „Orientācijas uz laimi aptauja”, kuras sākotnējā adaptācija veikta šī maģistra darba ietvaros. Šajā pētījumā visciešākā saistība uzrādījās starp apmierinātību ar dzīvi un personīgo mērķu sasniegumiem. Savukārt mērķu sasniegumi, neatkarīgi no satura, uzrādīja saistību ar visiem ori…
Senioru iesaistīšanās aktivitātēs, neatkarība ikdienas aktivitātēs un subjektīvā labklājība
2020
Maģistra darba mērķis bija izpētīt senioru iesaistīšanos brīvā laika aktivitātēs, neatkarību ikdienas aktivitātēs un to saistību ar trīs subjektīvās labklājības rādītājiem- apmierinātību ar dzīvi, pozitīvo un negatīvo afektu. Izlasi veidoja 74 dalībnieki - 59 sievietes un 15 vīrieši vecumā no 65 līdz 89 gadiem (M=74,60, SD=6,64). Tika izmantoti šādi pētījumu instrumenti: Aptauja par senioru iesaistīšanos aktivitātes, kas veidota maģistra darba vajadzībām (Fernández-Mayoralas, et al., 2015), Katz Neatkarības indekss ikdienas aktivitāšu veikšanā (Katz, 1983), Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985) un Pozitīvo un negatīvo afektu aptauja (Watson, Clark & Telleg…
Novecošanas pieredzes un vientulības saistība ar psiholoģisko labklājību
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot novecošanas pieredzes, vientulības un psiholoģiskās labklājības saistību. Izlasi veidoja 314 respondenti, no tiem 174 sievietes. Izmantotas: Novecošanas pieredzes aptauja (Awareness of Age-Related Change questionnaire short form (AARC-SF), adaptējusi Stūre, 2022, šī pētījuma ietvaros), Psiholoģiskās labklājības skala (Scales of Psychological Well-Being, adaptējusi Voitkāne, Miezīte, 2003 (Raščevska et al., 2003)), De Žongas – Ģīrvildes vientulības aptauja (JGLS, adaptējusi Krūmale, 2012). Rezultāti liecina, ka pastāv saistība starp vientulību un psiholoģisko labklājību, starp novecošanas pieredzes ieguvumiem un zaudējumiem un vientulību, starp novecošanas pie…
Prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistība ar subjektīvo labklājību palīdzošo profesiju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistību ar subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kādas ir atšķirības prosociālas uzvedības rādītājos respondentiem ar dažādu iesaistīšanās līmeni palīdzības sniegšanā citiem (brīvprātīgie, palīdzošo profesiju pārstāvji un citi). Pētījumā piedalījās 372 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem, no kuriem 143 brīvprātīgie, 82 palīdzošo profesiju pārstāvji un 147 respondenti, kas neiesaistās palīdzošo profesiju vai brīvprātīgo darbā (kontrolgrupa). Lai pārbaudītu pētījuma hipotēzi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, …
Assessed Differences in Well-Being and Relationship Satisfaction Rates in the Context of the Covid 19 Pandemic and in Relation to Personality Traits
2022
Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt apmierinātību ar attiecībām un labklājības novērtējumu Covid-19 pandēmijas apstākļos un saistību ar personības iezīmēm. Pētījumā piedalījās 83 respondenti – 71 (85,5%) sieviete un 12 (14,5%) vīrieši, vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M=35,66, SD=7,44), kuri vismaz divus gadus ir stabilās attiecībās. Pētījumā respondents novērtēja labklājības līmeni un apmierinātību ar attiecībām pirms Covid-19 pandēmijas un Covid-19 izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Pētījumā tika izmantotas Psiholoģiskās plaukšanas izjūtas skala (Flourishing Scale, Diener, 2009), pētījuma ietvaros tika veikta skalas adaptācija latviešu valodā, Apmierinātība ar attiecībām ap…
Piedošana citiem un piedošana sev saistībā ar subjektīvo labklājību
2018
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kā piedošana citiem un piedošana sev korelē ar subjektīvo labklājību. Kā arī apkopot pieejamo informāciju par piedošanu citiem, piedošanu sev un labklājību psiholoģijas aspektā. Pētījumā piedalījās 224 respondenti (195 sievietes un 29 vīrieši), vecumā no 18 līdz 69 gadiem (M = 35). Tika veikts korelatīvi aprakstošs pētījums ar mērķi pārbaudīt izvirzīto pētījuma hipotēzi. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Apmierinātība ar dzīvi skala (Satisfaction With Life; Davot & Diener, 1993, A.Upmanes aptaujas adaptācija, kura veikta 2010. gadā), Enraita piedošanas aptauja (Enright Forgiveness Inventory; Enright & Rique, 2004, Latvijā šo aptauju adaptējusi I.Made…