Search results for "abklājība"
showing 10 items of 84 documents
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar pozitīvajām ilūzijām
2015
Pētījumā mērķis ir noskaidrot saistības starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un pozitīvajām ilūzijām. Tiek argumentēts, ka pozitīvās ilūzijas paaugstina indivīda psiholoģisko labklājību. Pozitīvo ilūziju netiešai mērīšanai tika adaptēta jauna metode – “Sociāli vēlamas atbildēšanas aptauja”. Stresa pārvarēšanas stratēģiju mērīšanai tika izmantota latviešu valodā adaptētā - “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja”. Pētījumā piedalījās 155 respondenti, vecumā no 19 līdz 36 gadiem. Atklājās, ka nepastāv nozīmīgas korelācijas starp konstruktiem, tādēļ hipotēze tiek noraidīta. Tiek secināts, ka abi konstrukti veicina psiholoģiskās labklājības celšanu, tomēr to darbības principi ir paralēli un sa…
Aptiekā strādājošo farmaceitu darba vides riski un to ietekme uz nodarbināto labklājību
2015
Maģistra darbs sastāv no 3 daļām. Pirmajā daļā analizēta pieejamā literatūra. Analīzes rezultāti liecina, ka farmaceiti savā ikdienas darbā galvenokārt pakļauti šādiem darba riskiem: ergonomiskiem, troksnim, mikroklimatisko parametru svārstībām, psihoemocionālajam stresam darbā. Otrajā daļā aprakstītas izvēlētās piemērotākās pētījuma metodes. Trešajā daļā atspoguļoti pētījuma rezultāti, kas apliecina, ka farmaceiti strādā piespiedu pozās, bet nav pakļauti fiziskai slodzei. Būtiska nozīme ir psihoemocionālajam stresam darbā. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka farmaceiti pakļauti daudzveidīgiem darba vides riskiem, tomēr būtiskākie ir ergonomiskie un psihoemocionālie riski, kuru mazināšanā n…
Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar darbu
2017
Pētījuma mērķis ir, apskatīt psiholoģiskās labklājības saistību ar apmierinātību ar darbu. Pētījumā piedalījās 65 respondenti, no kuriem 26,2% ir vīrieši un 73,8% sievietes, vidējais vecums ir 34,91 . Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika pielietota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well- Being, Ryff, 1989), adaptēta Latvijas apstākļiem (Voitkāne, S. & Miezīte, S., 2002). Apmierinātības ar darbu noteikšanai tika izmantota aptauja - Apmierinātība ar darbu (Job satisfaction survey /JSS/, Spector, 1985). Šo aptauju Latvijā ir adaptējis Ints Burvis 2005.gadā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv zināmas statistiski nozīmīgas saistības starp psiholoģisko labklājību…
Prokrastinācijas un psiholoģiskās labklājības saistības 18-50 gadus vecu strādājošo izlasē
2019
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp prokrastināciju, aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 108 pieauguši cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem ar vidējo vecumu 30,3, no kuriem 70 bija sievietes, bet 38 vīrieši. Respondentiem bija jāaizpilda 3 aptaujas: Prokrastinācijas aptauja (General Procrastination Scale (GP), Lay, 1986), Latvijā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa, 2011); Aktīvās prokrastinācijas aptauja (New Active Procrastination Scale, Chu, & Choi, 2005), Latvijā aptauju adaptējusi Eva Leilande (Leilande, 2013), Psiholoģiskās labklājības aptauja ((Scales of Psychological Well-Being, C. D. Ryff, 1989), aptaujas tulkojumu latv…
Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām
2016
Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv psiholoģiskās labklājības un apmierinātības ar partnerattiecībām atšķirības indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā, un, vai pastāv atšķirības psiholoģiskās labklājības saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Pētījumā piedalījās 117 respondenti (90 sievietes, 27 vīrieši) vecumā no 20 līdz 77 gadiem (M = 38,94 gadi, SD = 12,27). 51 respondents norādīja, ka ir oficiāli nereģistrētās attiecībās (43,6%), 66 respondenti norādīja, ka ir oficiāli reģistrētās attiecībās (56,4%). Pētīj…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar psiholoģisko labklājību
2015
Šī kursa darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un psiholoģisko labklājību, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumatšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju pielietojumā un psiholoģiskās labklājības rādītājos. Pētījumā piedalījās 65 respondenti vecumā no 20 līdz 50 gadiem, no kuriem 30 bija sievietes un 35 vīrieši. Lai izpētītu minētās sakarības, tika izmantotas divas aptaujas. Respondentu vidū pielietoto stresa pārvarēšanas stratēģiju noteikšanai tika izmantota I. Petrovas latviešu valodā adaptētā “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja” (The COPE Inventory /COPE/, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989). Lai noteiktu psiholoģiskās labklājības līmeni tika…
Līdzjūtība pret sevi un pašefektivitāte 18-25 gadus veciem jauniešiem
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti. Pētījumā tika izvirzīti divi jautājumi: vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti; vai pastāv dzimumu atšķirības līdzjūtībā pret sevi un pašefektivitātē. Pētījumā piedalījās 125 respondenti. Sakarību noteikšanai tika izmantota Iejūtības pret sevi skala un Vispārējās pašefektivitātes aptauja. Pētījumā apstiprinājās, ka starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvās saistības. Tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumu atšķirības līdzjūtībā pret sevi, savukārt dzimumu atšķirības pašefektivitātē nepastāv.
Personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības saistība
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp personības iezīmēm un psiholoģisko labklājību, vai pastāv dzimumu atšķirības saistībā ar personības iezīmēm un kā izglītības rādītāji ir saistīti ar psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) un Psiholoģiskās labklājības skalas (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 170 pieaugušie vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina personības iezīmju ciešo saistību ar psiholoģisko labklājību, kas ļauj secināt, ka personības iezīmēm ir būtiska loma psiholoģiskās labklājības veidošanās procesā. Visbūtiskākā saistība atklājās starp neirotismu u…
Jauniešu rakstura stipro pušu rādītāju saistība ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem
2019
Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt saistību starp rakstura Stipro pušu rādītājiem un Psiholoģiskās labklājības rādītājiem jauniešu izlasē un veikt rakstura Stipro pušu aptaujas pirmo aprobācijas posmu. Rakstura Stiprās puses var definēt, kā jau esošo iekšējo spēju realizēšanu uzvedībā, domāšanā vai sajūtu veidā, kas ir autentisks un pievilcīgs lietotājam, un nodrošina optimālu darbību, attīstību un veiktspēju (Linley, 2008).Veiktie pētījumi liecina, ka rakstura Stiprās puses ir tieši saistītas ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem (Peterson, 2006). Kā arī psiholoģiskās labklājības rādītāji var uzlaboties gan apzinoties, gan uzlabojot savas rakstura Stiprās puses (Gillham, …
Saistība starp pašcieņu, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp pašcieņu, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki vecumā no 18 līdz 26 gadiem, no tiem 50 sievietes un 15 vīrieši. Tika izmantotas šādas skalas: Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg, 1965), Iejūtības pret sevi skala (Neff, 2003), Psiholoģiskās labklājības skala (Riff, 1989). Lai noskaidrotu pētāmo konstruktu saistību, tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients. Iegūtie rezultāti paradīja, ka pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp pašcieņu un psiholoģisko labklājību, pašcieņu un līdzjūtību pret sevi, kā arī starp līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību. Padziļināta ana…