Search results for "augsne"
showing 10 items of 88 documents
Trichoderma asperellum, Bacillus subtilis un to konsorcija ietekme uz augsnes mikroorganismiem
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai Trichoderma asperellum, Bacillus subtilis un to konsorcijs ietekmē augsnes mikrobiotu. Pētījumā eksperimentālie augsnes paraugi tika apstrādāti ar B. subtilis, T.asperellum un B. cinerea mikroorganismiem un to konsorcijiem. Izmantojot mikrobioloģiskās metodes, tika noteikts baktēriju un sēņu daudzums dažādi apstrādātās augsnēs. Ar Biolog EcoPlates metodi, noteikta mikroorganismu metaboliskā aktivitāte augsnē. Trichoderma ģints, Firmicutes, Gammaproteobacteria un Acidobacteria DNS koncentrācija augsnes paraugos tika noteikta ar molekulārajām metodēm. Tika veikta korelācijas analīze starp mikrobioloģisko un molekulāro un tikai starp dažādiem molekulāro rez…
Dabiskās apmežošanās ar parasto egli Picea abies ietekme uz augsnes virskārtu bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
2018
Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes fizikālajām un ķīmiskājām īpašībām, kā arī mikrobioloģisko aktivitāti vēl joprojām ir relatīvi vāji saprotama, sarežģītu procesu un dažādu vides faktoru dēļ. Maģistra darbā ir apkopota literatūra par lauksaimniecības zemju apmežošanās procesa attīstību pasaulē un Latvijā, apmežošanās procesa ietekmi uz augsnes īpašībām, kā arī par augsnes mikroorganismiem un to darbību. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dabiskās apmežošanās ar parasto egli Picea abies (L.) H.Karst ietekmi uz augsnes virskārtas fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī mikrobioloģisko aktivitāti smilts un mālsmilts augsnēs bijušajās lauksaimniecības zemēs. Pētījuma rezultāti parāda, …
Augsnes mezofaunas struktūra Engures ezera dabas parkā
2018
Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parka ekoreģionā un tā tuvākajā apkārtnē. Darbā tiek aprakstīta augsnes mezofauna un analizēta tās veidotās struktūras dažādos biotopos un to parauglaukumos, kas iekļauti ILTER (International Longt Term Ecological Research network) programmā. Bakalaura darbā iekļauta vispārīga informācija par augsnes faunu un parauglaukumos konstatētajiem mezofaunas pārstāvjiem. Pētījums ir veikts sešos biotopos. Katrā parauglaukumā noteikts mezofaunas taksonomiskais sastāvs, struktūra un tās blīvums. Bakalaura darba izstrādes laikā autore apguva augsnes mezofaunas ievākšanas un noteikšanas metodiku, kā arī ieguva zināšanas un izpratni par mezofaunas nozīm…
Skujkoku biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu
2019
Maģistra darbs „Visas biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu un egļu audzēs” izstrādāts laika posmā no 2015. gada augusta līdz 2019. gada maijam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai visas koku biomasas izvākšana no teritorijas (whole tree harvesting - WTH), ir atstājusi ilgtermiņa ietekmi uz veģetācijas atjaunošanos un augsnes ķīmisko sastāvu. Pētījumā apskatīja zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu audzēs mētrājā, lānā, šaurlapju ārenī un egles audzēs šaurlapju ārenī. Katrā no meža tipiem atlasīja teritorijas, kas bija līdz…
Augsnes faktori un to ietekme uz veģetāciju intensīvās lauksaimniecības zemēs Bauskas novada Gailīšu pagastā
2022
Intensīvās lauksaimniecības ietekme uz augsni, veģetāciju, bioloģisko daudzveidību literatūrā aprakstīta kā negatīva. Darba mērķis ir izpētīt Bauskas novada Gailīšu pagasta augsnes faktorus un to ietekmi uz veģetācijas īpašībām. Par pētījuma teritoriju izvēlēts Gailīšu pagasts, jo tajā notiek intensīva lauksaimnieciskā ražošana. Pētījuma mērķis ir noskaidrot intensīvās lauksaimniecības vides piesārņojumu, izmantojot augsni, un noteikt zālāju augu sugu daudzveidību. Lauksaimnieciskās ražošanas laikā augsne tiek piesārņota, var mainīties tās īpašības un samazināties augsnes funkciju pildīšanas kapacitāte un kvalitāte. Teritorijās ar intensīvu lauksaimniecisko darbību ir apdraudēta bioloģiskā …
Augsnes faktoru ietkeme uz zemes izmnatošanas struktūru Ukru pagastā
2016
Latvijā pēdējā gadsimta laikā ir vērojama periodiska zemes lietojuma veida mainība, ko ir ietekmējuši dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie aspekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ir viens no procesiem, kas raksturo zemes izmantošanas struktūras maiņu, kas aktuāls ir kļuvis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un visizteiktāk ietekmē marginālās teritorijas. Salīdzinoši maz pētījumi ir veikti, kas ietvertu arī augsnes faktoru ietekmi uz apmežošanās procesiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā augsnes faktori ir ietekmējuši zemes izmantošanas struktūru Ukru pagastā, kā arī papildus novērtēt sociālpolitisko procesu ietekmi, lai varētu labāk izprast teritorijas kopējo ainu. Pētījuma r…
Oglekļa krājumu ģeogrāfiskās izplatības raksturojums augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Latvijā, LUCAS 2009 projekta piemērā
2016
Sauszemes sistēmā augsne ir pasaulē lielākā oglekļa krātuve, kam ir liela nozīme augsnes kvalitātes nodrošināšanā un pārtikas ražošanā. Organiskā oglekļa samazināšanās ir viens no augsnes degradācijas riskiem. Turklāt oglekļa piesaiste augsnei ir ļoti nozīmīga loma klimata mainības mazināšanā, tādēļ ir nozīmīgi noskaidrot, kādi ir organiskā oglekļa krājumi un dinamika. Maģistra darbā veiktais pētījums ir aktuāls, jo Latvijā līdz šim nav analizēti un raksturoti augsnes organiskā oglekļa krājumi, to izplatības ietekmējošie faktori augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, turklāt darba ietvaros izstrādātie metodiskie risinājumi sniedz iespējas nākotnē modelēt augsnes organiskā ogl…
Zālāju biomasa un tās noteikšanas iespējas Vidzemes augstienes centrālajā daļā
2019
Augsnes nosaka zālāju telpisko izplatību, to īpašības ir viens no galvenajiem zālāju kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem. Zālāju ekosistēmas nodrošina vitāli svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, kuri atkarīgi no augsnes īpašībām. Zālāju biomasa ir viens no pakalpojumiem, kas ir relatīvi maz pētīts, bet tam ir milzīgs pielietošanas potenciāls ne tikai lauksaimniecībā kā lopbarībai, bet arī kā alternatīvajam bioenerģijas ieguves veidam. Pētījuma mērķis ir noskaidrot zālāju biomasas telpiskās izplatības noteikšanas un prognozēšanas iespējas, izmantojot zālāju klases un augsnes faktoru nozīmi, lai šo informāciju integrētu zālāju ekosistēmu biomasas vērtēšanā, plānošanā…
Metodoloģijas iestrādnes pārmitro lauksaimniecības zemju noteikšanai no tālizpētes datu avotiem
2019
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt lāzerskenēšanas datu un multispektrālo satelītainu izmantošanu pārmitru lauksaimniecības zemju identificēšanā, izstrādājot metodiku digitālā reljefa modeļa un dažādu spektru satelītainu apstrādē un kombinēšanā, lai izveidotu prognostisko modeli rastra kartes formātā. Pētījuma teritorijas veido 12 lauksaimniecības zemes Latvijas centrālajā un rietumu daļā, kuras ir uz dažādiem kvartāra nogulumu tipiem, ar dažādu zemes lietojuma veidu un meliorācijas stāvokli. Dati prognostiskā modeļa izveidošanai tika iegūti no 200 parauglaukumiem 10 pētījuma teritorijās un analizēti, izmantojot lineārās regresijas modeli. Kombinējot datu slāņus ar labākajiem rezultātiem lin…