Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Augu augšanu ietekmējošās aktivitātes izmaiņas atkarībā no vermikomposta ražošanas un ekstrakcijas apstākļiem
2014
Vermikompostu uzskata par efektīvu augsnes bagātinātāju, kas labvēlīgi ietekmē augu augšanu un attīstību. Darba mērķis bija ar dārzeņu dīgstu augšanas testa palīdzību noskaidrot vermikompostu ražošanas un ekstraktu iegūšanas apstākļu ietekmi uz augu augšanas aktivitāti, par vermikomposta pielietojuma veidu izvēloties ūdens ekstraktus. Par ietekmes noteicošo lielumu izmantoja sēklu dīgstu hipokotila un dīgļsaknes garumus, salīdzinot tos ar kontroli. Pēc iegūtajiem datiem novēroja, ka dažādo vermikompostu ietekme uz dīgstu augšanu un attīstību galvenokārt ir pozitīva, bet krasi atšķiras starp dažādiem vermikompostiem un kultūraugiem, uz kuriem tie tika pielietoti. Bakalaura darbs izstrādāts L…
Nec1 mutācijas ietekme uz atvārsnīšu darbības regulāciju miežos
2009
Hipersensitīvās atbilde (HA) ir lokalizēta šūnu nāve tiešā infekcijas vietas tuvumā. Miežu mutantam nec1 ir ciklisko nukleotīdu regulētā jonu kanāla 4 mutācija, kas izraisa nekrotisku fenotipu un HA trūkumu. Izmaiņas HA var izsaukt traucējumus arī citās stresa atbildes reakcijās, piemēram, atvārsnīšu regulācijā. Darba mērķis ir raksturot atvārsnīšu darbību mutantā nec1. Sākotnējos eksperimentos konstatēts, ka nec1 ir izmainīta atvārsnīšu darbība, tādēļ darbā pārbaudīja vairākas hipotēzes, kas izskaidrotu šīs izmaiņas. Pārbaudīta gaismas stresa ietekme, iespējamā fitohormonu, NO un H2O2 loma nec1 atvārsnīšu regulācijā. Konstatēts, ka izmanīta atvārsnīšu darbība skaidrojama ar izmaiņām atbild…
Zema melanomas riska gēnu polimorfismi Latvijas populācijā
2011
Melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas attīstās no melanocītiem. Visvairāk pētītais zema melanomas riska gēns ir melanokortīna 1. receptora gēns (MC1R). Vairāki tā polimorfismi saistīti ar melanomas risku. No citiem melanomas riska polimorfismiem līdz šim visaugstāko saistību ir uzrādījuši polimorfismi rs1393350 (11q14-q21), rs258322, rs4785763 un rs8059973 (16q24). Maģistra darba mērķis bija izvērtēt zema melanomas riska gēnu polimorfismu ietekmi uz melanomas attīstību Latvijā. MC1R gēna polimorfismu analīze veikta izmantojot PCR un sekvenēšanu. Četri atlasītie polimorfismi genotipēti izmantojot Q-PCR. MC1R gēna polimorfismi izanalizēti 200 melanomas pacientiem un 200 kontroles personām.…
Trichoderma spp. un Phlebiopsis gigantea ietekme uz Heterobasidion annosum s.l. augšanu egles un priedes koksnē laboratorijas apstākļos
2014
Heterobasidion annosum s.l izraisītā sakņu trupe ir postoša skujkoku infekcija. Tās ierobežošanai izmanto Phlebiopsis gigantea suspensiju, taču arī Trichoderma spp. ir spēcīgi antagonisti. Mērķis bija novērtēt Trichoderma spp., P. gigantea un to kombinācijas iedarbību uz H. annosum s.l. Pētīta sēņu augšana uz priedes un egles bluķiem. Mikroskopēti krāsoti egles koksnes griezumi, noteikts koksnes ķīmiskais sastāvs, masas zudumi sēņu ietekmē un Trichoderma spp. aizsargefektivitāte. Konstatēts, ka visas antagonistisko sēņu suspensijas un to kombinācijas inhibēja H. annosum s.l. augšanu uz abu skujkoku virsmām. Trichoderma spp. aizsargefektivitāte pret H. annosum s.l. egles koksnes masas zudumi…
Ekotonu kvalitatīvā un kvantitatīvā struktūra un tās ietekme uz galvenajiem medījamiem zīdītājdzīvniekiem
2013
Šobrīd aktuāli kļūst dažādi konflikti, kurus izraisa savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecībām un mežsaimniecībām. Ekotonu struktūrai var izrādīties būtiska ietekme uz medījamo dzīvnieku populāciju lielumu un tā regulēšanu. Šī darba mērķis ir noskaidrot, vai ekotonu kvalitatīvā un/vai kvantitatīvā struktūra ietekmē galvenos medījamos zīdītājdzīvniekus. Pētījuma kvadrātos dominēja galvenokārt tie ekotonu veidi (kvalitāte) un garumi (kvantitāte), kuri saistīti ar dažādām antropogēni ietekmētām ainavām. Vairumam zemes lietojuma veidu (izņemot mežus), ainavā pieaugot aizņemtajai platībai, palielinās arī to ekotonu daudzums. Lielāks antropogēnas izcelsmes ekotonu daudzums ainavā ko…
Epifītiskās sūnu sugas ietekmējošie faktori Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta auglīgajos meža tipos
2011
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot faktorus, kas ietekmē epifītisko sūnu signālsugu klātbūtni Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta mežos. Darbā apkopota informācija par dabiskiem mežiem raksturīgām īpašībām un epifītisko sūnu ekoloģiju. Dati par mežaudzes struktūru un sūnu sugām ir ievākti un analizēti divos līmeņos – audzes un koku līmenī. Izveidoti vispārinātie lineārie modeļi (GLM), kas izskaidro sūnu sugu sastopamību. Rezultāti atklāja, ka ar dabiskiem mežiem saistītu epifītisko sūnu sugu bagātību abos līmeņos visvairāk ietekmē liela diametra platlapu koku, īpaši ošu, ozolu un liepu, kā arī apšu klātbūtne. Jamesoniella autumnalis ekoloģiskās prasības ir būtiski atšķirās no citām sugām. …
Sugu daudzveidība kā meža kvalitātes indikators
2013
Darba mērķis ir noskaidrot α- un β-daudzveidību dažādam organismu grupām un to saistību ar meža struktūru daudzveidību divos telpiskajos mērogos (50 m un 500 m garumā). Par potenciālajiem indikatoriem izvēlētas sūnas un putni, daudzveidības rādītāji – sugu skaits, Šenona-Vīnera indekss, β-daudzveidības indekss un PCA ordinācijas ass vērtības. Datu apstrādē lietoti GLM modeļi un Spīrmena korelācijas koeficients. Abos telpiskajos mērogos sūnu sugu daudzveidība ir saistīta ar liela diametra dzīviem un mirušiem kokiem. Putnu sugu daudzveidību negatīvi ietekmē bērzu blīvums, bet pozitīvi – liela diametra melnalkšņi, bet ir lielas atšķirības starp uzskaites gadiem. Gan sūnu, gan putnu daudzveidīb…
Jaunsintezētu multiheterociklisku savienojumu antimikrobiālā aktivitāte un iespējamais darbības mehanisms
2013
Pētījuma mērķis bija noteikt jaunsintezētu multiheterociklisku savienojumu minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIC), kā arī tai atbilstošo minimālo baktericīdo koncentrāciju (MBC) vai minimālo fungicīdo koncentrāciju (MFC). Izvērtējot iegūtos rezultātus, tālāk pārbaudīti aktīvākākie savienojumi, kuru MIC ≤64 mikrogrami/ml un MBC vai MFC ≤64 mikrogrami/ml. Ir apkopoti un analizēti literatūras avoti baktērijām, sēnēm un antimikrobiālām vielām. Darba gaitā izmantota agara difūzijas, MIC noteikšanas (un tai atbilstošā MBC vai MFC noteikšana) metode, kā arī agarozes gēla elektroforēze. Inhibitorās aktivitātes noteikšanā tika izmantota Escherichia coli DNS girāze. Pētījumā izmantotas piecas baktēr…
IS10H loma hloramfenikola acetiltransferāzes gēna aktivēšana Escherichia coli plazmīdu genomā kultūrstacionārajā augšanas fāzē
2011
IS10 ir viens no aktīvākajiem transpozoniem baktērijās. Elementam ir liela nozīme Escherichia coli genomā pārkārtošanās, kas notiek šūnu kultūrā iestājoties stacionārai augšanas fāzei. Ģenētisko izmaiņu rezultātā veidojas adaptīvās mutācijas, kas pārsvarā ir neekspresējamo gēnu aktivācijas rezultāts. Darba mērķis bija noskaidrot IS10 izraisīto nefunkcionējoša hloramfenikola acetiltransferāzes gēna aktivācijas iespējamos mehānismus. Izpētīts, ka plazmīda pAdCat ir efektīvs vektors IS10 izoformas – IS10H secības izolēšanai. Modelēts, ka bezpromotera cat varētu būt aktivizēts ar iekšējām IS10H sekvencēm, kas veido baktēriju -10 un -35 promoteriem attāli homologas secības. Noteikts, kā IS10H in…
Pelēko kāpu veģetācijas struktūra dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa".
2009
Bakalaura darba mērķis bija novērtēt Pāvilostas pelēkās kāpas augāja struktūras sugu daudzveidību, izdalīt augu sabiedrības un pētīt sukcesijas gaitu. Pētījumā konstatētas 53 augu sugas: 25 vaskulāro augu 20 ķērpju un 8 sūnu sugas. Ar programmas PC-ORD statiskās analīzes metodi TWINSPAN tika izdalītas 6 augu sabiedrības, kuras pieder pie klasēm Koelerio-Corynephoretea un Calluno-Ulicetea. Pāvilostas pelēkajām kāpām raksturīga horizontāla veģetācijas struktūra – vizuāli labi izšķirami nogabali ar sūnu un ķērpju sabiedrībām, Calamagrostis epigeios, Calluna vulgaris and Carex arenaria un atklāti smilšu laukumi. Augsnes rezultāti parāda, ka nozīmīgākais augsnes faktors, kurš ietekmē pelēkās kāp…