Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Saimniekorganisma miRNS loma zarnu mikrobioma kompozīcijas izmaiņās diētas ar paaugstinātu tauku saturu ierosinātā 2. tipa cukura diabēta peļu modelī…
2021
Otrā tipa cukura diabēta ārstēšanai visplašāk izmantotais medikaments ir metformīns. Cilvēkiem, kas lieto metformīnu ir novērotas blakusparādības, kuru cēlonis, iespējams, ir saistīts ar zarnu mikrobioma izmaiņām. Lai noskaidrotu, vai fekālās miRNS korelē ar zarnu mikrobiomu, paraugi tika sekvenēti, izmantojot Small RNA-seq metodi. MiR-29 saimes pārstāvji pozitīvi korelēja ar Clostridia ģints baktērijām un negatīvi korelēja ar Bacteroides un Bacilli. Mmu-miR-30a-5p parādīja lielāko pozitīvo korelāciju ar Firmicutes un Proteus mirabilis, negatīvo – ar Bacteroides baktērijām. Netika novērotas metformīna ierosinātas miRNS izmaiņas. Atslēgas vārdi: otrā tipa cukura diabēts, metformīns, miRNS, z…
Elpošanas frekvences kinētikas izmantošana intermitētas fiziskas slodzes intensitātes novērtēšanai
2022
Elpošanas frekvence (fR) tiek izmantota kā parametrs fiziskās slodzes radītās piepūles novērtēšanai. Šajā pētījumā indivīda atbildes reakcijas uz fizisku slodzi novērtēšanai tika izmantots pieaugošas intensitātes intermitētas slodzes protokols. Tika analizēta fR atbildes reakcija un izmaiņu kinētika slodzes testa laikā, lai novērtētu vai pie augstas intensitātes slodzes fR pieaugums ir lielāks nekā zemas vai vidējas intensitātes slodzē. Pētījumā piedalījās 16 dalībnieki, no kuriem 14 dalībnieki pabeidza slodzes testu, un to dati tika izmantoti datu analīzei. Dalībniekam bija jāveic intermitētas pieaugošas veloergometriskas slodzes tests līdz spēku izsīkumam. Slodzes tests sastāvēja no trīs …
Veģetācijas sukcesija pēc pelēko kāpu apsaimniekošanas
2021
Veģetācijas sukcesija pēc pelēko kāpu apsaimniekošanas. Ilze Barone, 2021, bakalaura darbs. Pētījuma mērķis bija novērtēt veģetācijas sukcesiju pēc koku un krūmu izciršanas Užavas dabas lieguma pelēkajās kāpās. Kopumā 2020. gadā apsekoti 150 pastāvīgie parauglaukumi (apļveida, rādiuss – 1,5 m), nosakot struktūru, augu un ķērpju sugu segumus. Salīdzināti pirms un pēc apsaimniekošanas ievāktie dati, lai novērtētu veģetācijas izmaiņas septiņu gadu periodā. Rezultāti liecina, ka ir pieauguši pelēkajām kāpām raksturīgo lakstaugu sugu un atklātas smilts laukumu segumi, samazinājies mežainām kāpām raksturīgo sugu un nobiru segums, kas norāda uz pelēkās kāpas kvalitātes uzlabošanos. Sniegti priekšl…
No augu izcelsmes pārtikas produktiem izolētu Yersinia enterocolitica ģenētiskā daudzveidība un virulences potenciāls
2022
Yersinia enterocolitica ir ievērojams pārtikas patogēns ar lielu ģenētisko daudzveidību. Virulences gēnu noteikšana celmiem no daudzveidīgiem avotiem var palīdzēt izvērtēt jersiniozes riskus sabiedrības veselībai. Darba mērķis bija raksturot no augu valsts izcelsmes produktiem iegūto Y. enterocolitica izolātu virulences potenciālu un ģenētisko daudzveidību, veicot pilna genoma sekvenēšanu. Darbā iekļauti 66 celmi no svaigiem dārzeņiem un salātiem. Iegūtās sekvencēs konstatēja ail (4,6%), inv (95,4%) un ystB (98,5%) virulences gēnu klātbūtni. Visi izpētītie Y. enterocolitica izolāti pieder pie nosacīti nepatogēna biotipa 1A. Izmantojot cgMLST, noteikts, ka izolāti nav ģenētiski saistīti savā…
ESBL producējošu Enterobacteriaceae dzimtas baktēriju izpēte stacionētiem pacientiem
2018
Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē un arī Latvijā tiek uzskatīta antimikrobā rezistence. Arvien biežāk tiek ziņots par slimnīcas apstākļos iegūtām antibakteriālo līdzekļu rezistentu Enterobacteriaceae celmu izraisītām infekcijām. Pētījuma mērķis bija raksturot paplašināta spektra beta laktamāzes (ESBL) producējošās Enterobacteriaceae dzimtas baktērijas zarnu mikrobiotā. Apkopojot pētījuma datus, secināja, ka, izstājoties no slimnīcas, 45 (33,09%) no RAKUS 136 stacionētajiem “Biķernieki” pacientiem bija ESBL producējošo Enterobacteriaceae nēsātāji zarnu traktā. Visbiežāk sastopamais rezistences gēns (PCR metode) ESBL producējošās E…
Nemorālo lakstaugu sugu izplatība platlapju mežos un to ietekmējošie faktori
2018
Latvijas teritorijā klimata ziņā platlapju mežu augšanai ir labvēlīgi apstākļi, tomēr šobrīd tie ir reti sastopami un fragmentēti nelielās platībās, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Daļa platlapju mežu Latvijā tiek aizsargāti, jo tajos aug Latvijā un Eiropas Savienībā retas un īpaši aizsargājamas augu sugas, kurām draud izzušana. Lai aizsargājamo platlapju meža biotopu apsaimniekošana būtu efektīvāka, biotopu apsaimniekošanas projektus (ieskaitot platlapju mežu ierīkošanu) būtu jāveic vietās, kurās ir labāka telpiskā kontinuitāte. Teritorijās, kur bijusi liela vēsturiskās fragmentācijas ietekme uz nemorālo sugu izplatību, vai ir nelabvēlīgs klimats un augsnes, bioto…
Nemorālo lakstaugu sugu izplatība Latvijā un to ietekmējošie faktori
2016
Latvijā platlapju meži ir ģeogrāfiskās izplatības ziemeļmalā, platlapju mežu raksturīgā veģetācija mūsdienās vairāk ir sastopama Viduseiropā. Latvijā platlapju meži ir reti, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Platlapju meži siltāka klimata ietekmē vairāk izplatīti ir Kurzemē un Zemgalē. Platlapju meži ir bioloģiski daudzveidīgi, tajos mitinās dažādas retas un īpaši aizsargājamas sugas. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt nemorālo lakstaugu izplatības īpatnības Latvijā. Darbā ir izveidotas 25 nemorālo sugu izplatības kartes Latvijas teritorijā. Lai analizētu sugu sastopamību, tika izmantots Latvijas iedalījums ģeobotāniskajos rajonos un ainavzemēs. Latvijas teritorijas i…
Eiropas un Baltijas plekstu Platichthys flesus un P. solemdali atšķirtspējas novērtēšana, balstoties uz morfoloģiskajām pazīmēm
2020
Iepriekš tika uzskatīts, ka plekstei ir divas vairošanās stratēģijas – ar pelaģiskiem un bentiskiem ikriem. 2018. gadā, balstoties uz ģenētiskiem pētījumiem, konstatēja, ka tās tomēr ir atšķirīgas sugas. Iepriekš raksturotā Eiropas plekste (Platichthys flesus) nērš pelaģiskus ikrus, kuru attīstībai nepieciešams 11 ‰ sāļums. Bentiski nārstojošo sugu nodēvēja par Platichthys solemdali, un tās ikru attīstībai nepieciešams mazāks sāļuma līmenis (aptuveni 7 ‰). Tā kā Latvija ir viena no valstīm ar lielāko plekstes nozveju un potenciāli varētu būt sastopamas abas sugas, būtu nepieciešams noskaidrot, kura no plekstu sugām (vai arī abas) ir sastopamas Latvijas ūdeņos. Tas arī būtu nozīmīgi, veicot …
Eiropas plekstes (Platichthys flesus) un Baltijas plekstes (Platichthys solemdali) sugu diferencēšana
2022
Jau gandrīz gadsimtu plekstei ir zināmas vairošanās stratēģijas atšķirības Baltijas jūra. Jaunākie pētījumi apliecinājuši, ka tie nav ekotipi, bet ir atšķirīgas sugas. Iepriekš zināma bija tikai Eiropas plekste (Platichthys flesus), kas nārsto dziļūdens nogāzēs ar pelaģiskeim ikriem. Jaunatklātā suga Baltijas plekste (Platichtys solemdali) vairojas piekrastē ar bentiskiem ikriem un tā ir vienīgā endēmā zivs suga Baltijas jūrā. Līdz šim sugas atšķirt var tikai ar ikru morfoloģiju un ģenētiskajām analīzem. Baltijas jūras ūdens sāļumam samazinoties un anoksiskajām zonām palielinoties, Eiropas plekstes populācijas var tikt apdraudētas. Nepieciešams noteikt viegli pielietojamas metodes sugu dife…
Plēsēju smaržas un mehāniskā kairinājuma izraisītā stresa kāpura stadijā ietekme uz Drosophila melanogaster pieaugušo īpatņu ķermeņa oglekļa un slāpe…
2020
Vispārīgā stresa paradigma paredz, ka plēsonības izraisīts stress ietekmē upuru vielmaiņu, to ķermenim liekot noārdīt enerģētiskās rezerves, kas noved pie pastiprinātas slāpekļa savienojumu izdalīšanas vidē. Darbā novērtēta plēsēja smaržas un mehāniskā kairinājuma ietekme kāpura stadijā uz augļu mušu imago fenotipu. Noskaidrots, ka plēsēja smaržas izraisīts stress samazina mušu ķermeņa masu, palielina slāpekļa koncentrāciju un samazina oglekļa un slāpekļa koncentrāciju attiecību. Līdzīgas fenotipa izmaiņas iepriekš novērotas audzējot kāpurus kopā ar dzīvu zirnekli un liecina, ka kāpuru ožai plēsēja atpazīšanā ir būtiskāka nozīme nekā citām maņām. Rezultāti ir pretrunā vispārīgajai stresa pa…