Search results for "klimat"
showing 10 items of 124 documents
Klimata rīcībpolitikas barjeras Latvijā un to mazināšanas mehānismi
2017
Notikumi starptautiskajās klimata sarunās un ES ietvaros ir iezīmējuši ceļu uz oglekļa mazietilpīgu nākotni, bet tālāka attīstība ir nepieciešama gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Barjeras klimata rīcībpolitiku ieviešanai ir izplatītas visā pasaulē, neatkarīgi no valsts ekonomiskā, tehnoloģiskā vai politiskā stāvokļa. Klimata politikas barjeras ietekmē klimata pārmaiņu risinājumu efektivitāti, godīgumu un ietekmi. Šis pētījums koncentrējas uz klimata rīcībpolitikas barjerām Latvijā, analizē to ietekmi un meklē risinājumus. Izmantojot ekspertu intervijas, aptaujas un politikas plānošanas dokumentu analīzi ir noskaidrots, ka Latvijā ir novērojamas visas literatūrā minētās barjeras, tom…
Siltumnīcefekta gāzu emisiju nesamazināšana kā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 8. pantu pārkāpums
2020
Zinātnieki atzīst, ka šobrīd Zeme atrodas klimatu pārmaiņu epicentrā un notiekošais rada sekas gan visai pasaulei kopumā, gan videi un cilvēkiem. Ne visas valstis līdz šim ir pildījušas solījumus par siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanu, lai nodrošinātu notiekošo pārmaiņu apturēšanu. Darba ietvaros secināts, ka vairākas starptautiskās organizācijas ir atzinušas, ka klimata pārmaiņas tieši un netieši ietekmē dažādus aspektus tiesībām uz privāto dzīvi. Tomēr darba autore nesaskatīja pietiekami daudz pamatojumu, lai secinātu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa tuvākajā nākotnē varētu atzīt šīs rīcības, kā tiesības uz dzīvību pārkāpumu.
Klimata pārmaiņu finanšu līdzekļu tiesiskais regulējums un tā efektivitāte.
2017
Pētījumā “Klimata pārmaiņu finanšu līdzekļu tiesiskais regulējums un tā efektivitāte” analizēts, vai Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz klimata pārmaiņu finanšu līdzekļu izmantošanu veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu izmaksu efektīvā veidā. Pētījumā konstatēts, ka Latvija uzņēmusies saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, to īstenošanai paredzot speciālu finansējumu, ko Latvija iegūst no emisijas vienību tirdzniecības. Tomēr regulējums, kas izriet no normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem, nav pietiekams, lai minētais finansējums tiktu izmantots efektīvi. Autore iesaka normatīvajos aktos noteikt pienākumu izstrādāt Siltumnīcefekta gāzu emisiju sam…
Environmental factors modulating cold tolerance, gene expression and metabolism in Drosophila montana
2011
Wood formation in pedunculate oak and its relation with climatic factors in Latvia
2013
Šajā darbā ir analizēta parastā ozola (Quercus robur L.) augšanas saistība ar klimatiskajiem faktoriem Latvijā (43 vietas), izmantojot dendrohronoloăijas un dendroekoloģijas metodes. Klimata ietekmes novērtējumam, izmantoja divus atšķirīgus gadskārtu mērījumus: gadskārtu platumu un pavasara koksnes traheju dobumu laukumu. Ozola augšana uzrādīja atšķirības gar austrumu-rietumu gradientu saistībā ar klimata kontinentalitāti. Balstoties uz šo gradientu Latvijas teritoriju var iedalīt divās daļās (rietumu un austrumu reģionā). Gadskārtu platumu rietumu reģionā, galvenokārt, ietekmēja pavasara un vasaras gaisa temperatūra, bet austrumu reģionā klimatisko faktoru, kas ir saistīti ar sausumu vasar…
Vecvecāku iesaistīšanās mazbērnu audzināšanā saistība ar emocionālo klimatu trīs paaudžu ģimenēs
2021
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp vecvecāku iesaistes līmeni un emocionālo klimatu trīs paaudžu ģimenēs. Pētījumā piedalījās skolēni (n=56), kuri mācās vispārizglītojošo skolu no 10. līdz12. klasei un mitinās trīs paaudžu ģimenēs. Respondenti bija vecumā no 15 līdz 19 gadiem (M=17,49), no kuriem 70% ir meitenes un 30% zēni. Pētījumā izmantotajā anketā tika ievākti demogrāfiskie dati un informācija par ģimenes sastāvu, lai noskaidrotu, vai respondents mitinās trīs paaudžu ģimenē. Kā arī tika izmantotas divas aptaujas – vecvecāku iesaistes aptauja (Tan, Buchanan, Fluori & Attar-Schwartz, 2010) un ģimenes locekļu emocionālās ekspresivitātes aptauja (Cassidy, Parke, But…
Psihosociālie riski valsts pārvaldē nodarbina’tajiem un to mazināšanas iespējas
2019
“Psihosociālie riski valsts pārvaldē nodarbinātajiem un to samazināšanas iespējas”. Darba autore: Džoija Pastare. Darba zinātniskā vadītāja: Dr. med., asociētā profesore Ženija Roja. Darbs izklāstīts uz 82 lappusēm un ietver 27 attēlus, 5 tabulas, 4 pielikumus uz 6 lappusēm, 67 informatīvos avotus. Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā apkopota un analizēta literatūra par darba vidi valsts pārvaldē, psihosociālajiem riskiem un to izplatību, kā arī analizēta politika psihosociālo risku mazināšanai un pētīta psihosociālo risku ietekme uz nodarbināto veselību. Otrajā daļā norādītas izmantotās metodes psihosociālo risku izplatības noteikšanai. Trešajā daļā iekļauta iegūto datu apkopošan…
Klimata pārmaiņu ietekme uz vasaras miežu Hordeum vulgare un ziemas rudzu Secale cereale fenoloģiju Priekuļos 20. un 21.gadsimtā
2018
Maģistra darbā pētīta klimata pārmaiaņu ietekme uz lauksaimniecības kultūraugu fenoloģisko fāžu iestāšanās mainību Priekuļos no 1928. līdz 2017.gadam. Lauksaimniecība ir viena no klimata pārmaiņu visvairāk ietekmētajām tautsaimniecības nozarēm. Latvijā klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības kultūraugiem līdz šim ir maz pētīta.Veicot pētījumu, analizēta zinātniskā literatūra, apkopti un analizēti Priekuļu meteoroloģisko novērojumu stacijas ilggadīgo novērojumu dati un Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra dati par vasaras miežu un ziemas rudzu sējas un ražas novākšanas laiku un fenoloģisko fāžu iestāšanos, kā arī analizēts, vai pastāv sakarība starp šiem rādīt…
Uztvertā skolas klimata un vecāku pārraudzības saistība ar pusaudžu savstarpējo iebiedēšanu kibervidē
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp uztverto skolas klimatu, adekvātu vecāku pārraudzību un pusaudžu savstarpējo iebiedēšanu kibervidē, un tika pētīts vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām no 5. līdz 9. klasei un no 10. līdz 12. klasei. Tika noskaidrots kā uztvertā skolas klimata un vecāku pārraudzības dimensijas izskaidro pusaudžu kiberupuru un kiberiebiedētāju pieredzi. Pētījumā kopā piedalījās 309 Latvijas skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei. Respondenti tika dalīti divās vecuma grupās: 5. – 9. klase (200 respondenti) un 10. – 12. klase (109 respondenti). Pētījumā izmantotās metodes: Vecāku pārraudzības aptauja (Stattin & Kerr, 2000), Skolas k…
Pašnovērtētās uzvedības problēmas, sociālais atbalsts no vienaudžiem un uztvertais skolas klimats 16-18 gadus veciem jauniešiem
2018
Maģistra darba pētījuma mērķis bija izpētīt kā pašnovērtētās uzvedības problēmas, uztvertais skolas klimats un sociālais atbalsts no vienaudžiem savā starpā mijiedarbojas 16-18 gadus veciem jauniešiem. Balstoties uz izanalizēto literatūru, tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1) Kādas saistības pastāv starp pašnovērtētām uzvedības problēmām, uztverto skolas klimatu un tā dimensiju vienaudžu sociālo atbalstu 16-18 gadus veciem jauniešiem? 2) Kā uztvertais skolas klimats prognozē pašnovērtētas uzvedības problēmas 16-18 gadus veciem jauniešiem? 3) Kā uztvertā skolas klimata dažādas dimensijas prognozē pašnovērtētas uzvedības problēmas 16-18 gadus veciem jauniešiem? Pētījumā piedalījās vispā…