Search results for "sociāla"
showing 10 items of 288 documents
Prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistība ar subjektīvo labklājību palīdzošo profesiju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistību ar subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kādas ir atšķirības prosociālas uzvedības rādītājos respondentiem ar dažādu iesaistīšanās līmeni palīdzības sniegšanā citiem (brīvprātīgie, palīdzošo profesiju pārstāvji un citi). Pētījumā piedalījās 372 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem, no kuriem 143 brīvprātīgie, 82 palīdzošo profesiju pārstāvji un 147 respondenti, kas neiesaistās palīdzošo profesiju vai brīvprātīgo darbā (kontrolgrupa). Lai pārbaudītu pētījuma hipotēzi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, …
Patvēruma meklētāju un bēgļu diskursi laikraksta "Diena" publikācijās (2015-2016)
2017
Bakalaura darba “Patvēruma meklētāju un bēgļu diskursi laikraksta “Diena” publikācijās (2015-2016)” mērķis ir atsegt patvēruma meklētāju un bēgļu diskursus laikraksta publikācijās, laika posmā no 2015. gada janvāra līdz 2016. gada septembrim, kā arī noskaidrot patvēruma meklētāju un bēgļu diskursu tēmas. Darba teorētiskā daļa ietver sociālo konstrukcionismu, diskursa teoriju, kā arī diskursa vēsturisko pieeju. Metodoloģiju veido Rutas Vodakas (Wodak) diskursa vēsturiskā metode kombinācijā ar kvantitatīvo kontentanalīzi, kuras ietvaros analizēti patvēruma meklētāju un bēgļu diskursi laikraksta “Diena” publikācijās. Pētījuma rezultāti atsedz divus patvēruma meklētāju un bēgļu diskursus – stra…
Sociālā stāsta komiksa veidā pedagoģiskais potenciāls izpratnes par autiskā spektra traucējumiem veicināšanā
2019
Maģistra darba tēma ir: “Sociālā stāsta komiksa veidā pedagoģiskais potenciāls izpratnes par autiskā spektra traucējumiem veicināšanā”. Maģistra darba ietvaros tiek risināta pašlaik aktuāla problēma, kas saistīta ar izpratnes veidošanos par AST un to pazīmēm. Maģistra darbs ir izstrādāts balstoties uz teorētiskām atziņām par sociāliem stāstiem un to izstrādes nosacījumiem, komiksu izveides pamatelementiem un AST un to pazīmju izplatību Latvijā un pasaulē. Darba autore pētījuma ietvaros empīriski izstrādāja sociālo stāstu komiksa veidā izpratnes par AST un to pazīmēm veicināšanai un ar ekspertu metodes palīdzību noteica tā pedagoģisko potenciālu. Maģistra darba noslēguma daļā tika veikta 6 e…
Emociju regulācijas saistība ar uztverto sociālo atbalstu un sasniegumu motivāciju notiesātām personām ieslodzījumā
2019
Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp emociju regulāciju, uztverto sociālo atbalstu un sasniegumu motivāciju notiesātām personām ieslodzījumā, analizējot teorētisko literatūru, jaunāko zinātnisko pētījumu rezultātus un veicot praktisku pētījumu. Tika izvirzīts pētījuma jautājums: Kādas ir sakarības starp emociju regulācijas, uztverto sociālā atbalsta un sasniegumu motivācijas rādītājiem notiesātām personām ieslodzījumā? Tāpat tika izvirzīti arī sekojoši papildjautājumi: 1) Kādas ir sakarības starp notiesātu personu ieslodzījumā uztvertā sociālā atbalsta rādītājiem, vecumu un attiecību statusu? 2) Kādas ir sakarības starp notiesātu personu ieslodzījumā sasniegu…
Personības iezīmes, uztvertais sociālais atbalsts un pašefektivitātes izjūta cilvēkiem ar un bez hroniskām slimībām
2015
Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot personības iezīmju, uztvertā sociālā atbalsta un pašefektivitātes atšķirības cilvēkiem ar un bez hroniskām slimībām. Kā pētījuma jautājumi tika izvirzīti: vai pastāv atšķirības personības iezīmju, uztvertā sociālā atbalsta un pašefektivitātes izjūtā cilvēkiem ar un bez hroniskām slimībām? Kāda ir saistība starp personības iezīmēm, uztverto sociālo atbalstu un pašefektivitātes izjūtu cilvēkiem ar un bezhroniskām slimībām un vai pastāv atšķirības starp šīm korelācijām? Pētījuma dalībnieki ir 50 cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām un 50 cilvēki, kuri ir veseli, vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Pētījuma rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības p…
Piesaistes stilu saistība ar indivīda prosociālu uzvedību pieaugušā vecumā
2020
Šī Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp indivīda piesaistes stiliem ar indivīda prosociālas uzvedības tendencēm un prosociālo orientāciju pieaugušā vecumā. Tika pētīta saistība starp piesaistes stiliem un tādām prosociālas uzvedības tendencēm kā publiskā, anonīmā, emocionālā un altruistiskā tendence un piesaistes stilu saistību ar izpalīdzību un empātiju. Pētījumā piedalījās 283 respondenti vecumā no 18 – 60 gadiem, no kuriem 56 bija vīrieši un 227 sievietes. Dalībnieki aizpildīja interneta vidē 3 Latvijā adaptētas aptaujas - Attiecību stilu aptauju (The Relationship Questionnaire/ RQ, Bartholomew & Horowitz, 1991), Prosociālo tendenču aptauju (Prosocial Tendencies Meas…
Tendences izjust vainu, prosociālas orientācijas un dusmu reakciju saistība
2018
Šī bakalaura darba mērķis bija noteikt, vai/kādas saistības 19–25 gadus vecu studentu izlasē pastāv starp tendenci izjust vainu, prosociālu orientāciju un dusmu reakcijām. Korelatīva dizaina pētījumā 114 studentu (19 vīriešu, 95 sieviešu) izlasē (M=21,78 gadi, SD=1,99) tika izmantota Vainas izjūtas kā personības iezīmes skala no Vainas izjūtas aptaujas, Prosociālās orientācijas aptauja un Dusmu reakciju aptauja. Rezultātu analīze neuzrādīja saistību starp tendenci izjust vainu un prosociālu orientāciju, savukārt tendence izjust vainu statistiski nozīmīgi korelēja ar dusmu ruminēšanu. Apstiprinājās statistiski nozīmīga pozitīva saistība uz citiem orientētai empātijai ar konstruktīvi izpaustā…
Vardarbīgo datorspēļu spēlēšanas ietekme uz jauniešu agresīvām un prosociālām kognīcijām
2016
Šī bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot vai jauniešiem, kuri spēlēs vardarbīgo datorspēli ar prosociālo elementu, būs zemāki agresijas rādītāji un augstāki prosociālas spriešanas rādītāji, nekā jauniešiem, kuri spēlēs vardarbīgo datorspēli bez prosociāliem elementiem. Lai sasniegtu šo mērķi tika iesaistīti 46 dalībnieki, kuri nejaušības kārtā tika sadalīti divās grupās: dalībnieki, kuri spēlēja vardarbīgo datorspēli bez prosociāla elementa (n=23) un dalībnieki, kuri spēlēka vardarbīgo datorspēli ar prosociālo elementu (n=23). Pētījumā piedalījās 26 sievietes un 20 vīrieši vecumā no 19 līdz 27 gadiem, vidējais respondentu vecums bija 22,24 gadi (SD = 2,11). Eksperimenta gaitā dalībn…
Vientuļo māšu kompetences izjūta saistībā ar psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu
2017
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp vecāku kompetences izjūtu, psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu mātēm, kuras audzina vienas. Pētījumā piedalījās 67 mātes vecumā no 20-40 gadiem, kurām ir viens vai vairāki bērni vecumā līdz 14 gadiem, kuras nav precējušās vai nedzīvo civillaulībā. Vecāku kompetences izjūta tika mērīta ar Vecāku kompetences izjūtas aptauju (Parenting Sense of Competence Scale, Johnston & Mash, 1989). Psiholoģiskā labklājība tika noteikta ar Psiholoģiskās labklājības aptauju (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989). Uztvertais sociālais atbalsts tika mērīts ar Daudzdimensionālo sociālā atbalsta aptauju (Multdimensional Scales …
Profesionālās vidusskolas pedagogu psihosociālie riska faktori un to mazināšanas pasākumi
2018
“Profesionālās vidusskolas pedagogu psihosociālie riska faktori un to mazināšanas pasākumi”. Darba autore: Liene Arnīte. Darba zinātniskā vadītāja: asoc. prof., Dr. med. Ženija Roja. Darbs izklāstīts uz 71 lpp., ietver 42 attēlus, 6 tabulas, 5 pielikumus, 38 informatīvos avotus. Pētījums sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir apkopota un analizēta informācija par psihosociālajiem riskiem, to cēloņiem un sekām, analizēti Latvijā veiktie pētījumi par pedagogu psihosociālajiem riskiem. Literatūras analīze uzrāda, ka pedagogu darbā sastopamie psihosociālo risku avoti ir meklējami darba vidē, sabiedrības, izglītojamo un pašu pedagogu attieksmē. Otrajā daļā aprakstītas pētījumā lietotās metodes. Treš…