Search results for "sociāla"
showing 10 items of 288 documents
Sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta un vecāku stresa savstarpējās saistības
2022
Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta, vecāku stresa un demogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 156 respondentes – sievietes, kuras ir mātes vismaz vienam bērnam, kas mācās sākumskolā. Pētījumā tika izmantotas četras aptaujas: 1) Ģimenes iesaistīšanās aptauja (Family Involvement Questionnaire; Fantuzzo et al., 2013), kuru sava maģistra darba ietvaros adaptējusi Kristīne Bondere (2014); 2) Daudzdimensionālā darba–ģimenes konflikta skala (MDMWFC, Multidimensional Measure of Work-Family Conflict; Carlson, Kacmar, & Williams, 2000, Latvijā adaptējusi A. Zāģere, …
“We talk about something other than the woe, okay!”: An Analysis of Social Capital among Afghan War Veterans
2017
Latvijas teritorijā mīt vairāk kā 2000 cilvēku, kas piedalījušies Padomju Sociālistisko Republiku Savienības militārajā misijā Afganistānā, kas ilga no 1979. līdz 1989. gadam. Afganistānas kara veterānu statusa grupas šībrīža situāciju iezīmē valsts varas nevēlēšanās runāt par konkrēto vēstures norisi, kā arī vājš sabiedrības informētības līmenis. Pētījums ‘’Mēs runā par kaut ko citu, nevis par bēdu, ja!’’: Afganistānas kara veterānu sociālā kapitāla analīze sniedz ieskatu Latvijas Afganistānas kara veterānu pasaulsredzējumā, un, caur kvalitatīviem datiem, atklāj statusa grupas aktoru sociālo kapitālu. Uzmanība tiek pievērsta gan veterānu savstarpēji kultivētām vērtībām un attieksmēm, gan e…
Pašnovērtētās uzvedības problēmas, sociālais atbalsts no vienaudžiem un uztvertais skolas klimats 16-18 gadus veciem jauniešiem
2018
Maģistra darba pētījuma mērķis bija izpētīt kā pašnovērtētās uzvedības problēmas, uztvertais skolas klimats un sociālais atbalsts no vienaudžiem savā starpā mijiedarbojas 16-18 gadus veciem jauniešiem. Balstoties uz izanalizēto literatūru, tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1) Kādas saistības pastāv starp pašnovērtētām uzvedības problēmām, uztverto skolas klimatu un tā dimensiju vienaudžu sociālo atbalstu 16-18 gadus veciem jauniešiem? 2) Kā uztvertais skolas klimats prognozē pašnovērtētas uzvedības problēmas 16-18 gadus veciem jauniešiem? 3) Kā uztvertā skolas klimata dažādas dimensijas prognozē pašnovērtētas uzvedības problēmas 16-18 gadus veciem jauniešiem? Pētījumā piedalījās vispā…
Sociālais dialogs izglītības nozarē: LIZDA gadījuma izpēte
2022
Maģistra darba autore ir veikusi arodbiedrības LIZDA gadījuma izpēti. Darba mērķis ir noskaidrot, kā LIZDA veido sociālo dialogu izglītības nozarē. Pētījumā ir izmantota aģentu tīkla teorija, kā arī skaidroti jēdzieni – arodbiedrība, sociālais dialogs un darba tirgus regulācija. Darbā analizētas astoņas daļēji strukturētas intervijas ar vispārējās izglītības skolotājiem un skolu direktoriem, kas ir arodbiedrības LIZDA biedri, kā arī intervija ar arodbiedrības priekšsēdētāju I. Vanagu. Pētījuma dalībnieki pozitīvi vērtē arodbiedrības LIZDA lomu izglītības nozares sociālajā dialogā. Kā lielākās problēmas tiek minētas institucionālās platformas trūkums, neskaidri sociālā dialoga nosacījumi, ne…
Sociālā kapitāla ietekme caur nevalstisko organizāciju prizmu uz vēlētāju uzvedību: NVO skaita un dalības vēlēšanās analīze laika periodā no 2009.-20…
2019
Maģistra darbs “Sociālā kapitāla ietekme caur nevalstisko organizāciju prizmu uz vēlētāju uzvedību: NVO skaita un dalības vēlēšanās analīze laika periodā no 2009.-2018. gadam Latvijā” aplūko sociālā kapitāla teorētisko un praktisko koncepta savienojamību ar tā ietekmi uz vēlētāju aktivitāti. Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai un kā sociālais kapitāls ietekmē vēlētāju uzvedību. Darba sākumā izvirzītā hipotēze par to, ka: “Pastāv pozitīva korelācija starp lielāku NVO skaitu pašvaldībās un dalību visu līmeņu vēlēšanās (pašvaldību, parlamenta un EP vēlēšanās)” darba praktiskajā daļā neapstiprinās, jo nepastāv ne pozitīva, ne negatīva korelācija starp izvēlētajiem mainīgajiem, kas darbā raksturo …
Sociālpedagoģiskās darbības iespējas vērtībizglītībā sākumskolā
2020
Rēzijas Celas diplomdarbs “Sociālpedagoģiskās darbības iespējas vērtībizglītībā sākumskolā”. Diplomdarba mērķis - raksturot sociālpedagoģiskās darbības iespējas vērtībizglītībā sākumskolā, izstrādāt sociālpedagoģiskās darbības programmu vērtībizglītības veicināšanā Rīgas X pamatskolas sākumskolas vecumposmā, veikt tās aprobāciju un iegūto datu analīzi. Teorētiskajā daļā apskatīta vērtībizglītības būtība un sociālpedagoģiskās darbības iespējas un saistība vērtībizglītībā sākumskolā. Praktiskajā daļā veikts pētījums par sociālpedagoģiskās darbības iespējām vērtībizglītībā sākumskolā, izstrādāta sociālpedagoģiskās darbības programma vērtībizglītības veicināšanā Rīgas X pamatskolas sākumskolas …
Sociālpedagoģiskā darbība 12-17 gadus vecu pusaudžu vērtību sistēmas veidošanā dienas centrā "Čiekurs”
2017
Sigitas Kokorevičas diplomdarbs “Sociālpedagoģiskā darbība 12-17 gadus vecu pusaudžu vērtību sistēmas veidošanā dienas centrā “Čiekurs”” izstrādāts Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes skolotāju izglītības nodaļā. Diplomdarba mērķis ir raksturot vērtību sistēmas veidošanos pusaudžiem dienas centrā un aprobēt sociālpedagoģisko programmu pozitīvas vērtību sistēmas veidošanā 12-17 gadus veciem pusaudžiem dienas centrā “Čiekurs”. Teorētiskajā daļā tiek raksturotas vērtības un to veidošanās būtība, vērtībizglītības nozīme un dienas centra, sociālā pedagoga loma pozitīvas vērtību sistēmas veidošanā. Praktiskajā daļā veikts pētījums par vērtību sistēmu 12-17 gadus…
Pašcieņa un vērtības studējošo interešu pārstāvniecībā iesaistītiem un neiesaistītiem studējošajiem.
2017
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv pašcieņas un vērtību atšķirības starp divām studējošo grupām: 1) studējošiem, kuri ir iesaistījušies un 2) studējošiem, kuri nav iesaistījušies studējošo interešu pārstāvniecībā, un noskaidrot, vai pastāv saistība starp pašcieņu un vērtībām. Šim mērķim tika izvēlēta Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965, adaptēta Latvijā – A.Miltuze, 1996) un Švarca vērtību aptauja (SVS, Schwartz Value Survey, Schwartz, 1992; adaptēta Latvijā – I.Austers, 2002). Pētījumā piedalījās 132 studējošie no dažādām Latvijas augsstskolām (75 studējošo pārstāvji un 57 studenti, kas nav iesaistījušies studējošo pašpārvaldēs). Pētījuma re…
Vērtību saistība ar prosociālas uzvedības un ziedošanas tendencēm
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistības starp vērtībām, prosociālu uzvedību un ziedošanas tendencēm. Pētījumā piedalījās 104 respondenti vecumā no 17 līdz 58 gadiem, no kuriem 84 bija sievietes un 20 vīrieši. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas 3 aptaujas: Portreta vērtību aptauja (The Portrait Values Questionnaire. PVQ; Schwartz, Melech, Lehmann, Burgess, & Harris, 2001), Prosociālo tendenču aptauja (Prosocial Tendencies Measure. PTM; Carlo & Randall, 2002) un adaptēta Labdarības ziedojumu aptauja (Charity Donation Questionnaire.CDQ; Bīdermane, 2019). Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp šiem konstruktiem. Universālisms un…
Telpiskie risinājumi Daugavpils vēsturiskā centra attīstībai
2017
Mūsdienu Eiropas valstīs pilsētu ilgtspējīgas attīstības principi norāda uz kultūrvēsturisku vērtību un vides attīstību dažādos virzienos – pilsētbūvnieciskajā, ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā. Gan Latvijas, gan Daugavpils telpiskās attīstības plānošanā piemirsts būtisks aspekts – iedzīvotāju izpratne par vietu un iespēja līdzdarboties teritorijas atveseļošanā un attīstībā. Daugavpils vēsturiskais centrs ir raksturīgs piemērs kultūrvēsturiski vērtīgai, bet fiziski un sociāli panīkušai pilsētas apkaimei, bet kurā tas var kalpot par stimulu vietas atdzīvināšanai un attīstībai. Maģistra darbā tiek izstrādāti Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra telpiskie attīstības risinājumi, un s…