Search results for "sociāli"
showing 10 items of 433 documents
Sociālo mediju lietošanas saistība ar Es-koncepciju pusaudžiem
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp sociālo mediju lietošanu un Es-koncepciju pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 61 astoņpadsmit gadus veci pusaudži (74% meitenes un 26% zēni). Dati tika ievākti interneta vidē, izmantojot divas pašnovērtējuma aptaujas, H. Mārša (Herbert Marsh) un kolēģu izstrādāto Pašraksturojuma aptauju II - īso versiju (Self-Description Questionnaire II - short; SDQII-S, Marsh, Ellis, Parada, Richards, & Heubeck 2005), un šī darba ietvaros izveidotu aptauju par sociālo mediju lietošanu. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva sakarība starp sociālo mediju lietošanu un attiecībām ar vecākiem. Pastāv arī statistiski nozīmīga poz…
Sociālo tīklu nozīme profesionālu sportistu karjeras attīstībā
2021
Maģistra darba “Sociālo tīklu nozīme profesionālu sportistu karjeras attīstībā” mērķis ir pētīt sociālo tīklu nozīmību profesionālu sportistu dzīvē - kā cilvēki, kuri ir sportistam apkārt un darbojas sportista dzīvē, ir saistīti ar viņa/viņas profesionālās karjeras attīstību (to, ka sportists izvēlas attiecīgo karjeru un tās turpināšanu, kā arī gūst tajā panākumus). Darba teorētiskā bāze apskata Alberta Banduras sociālās mācīšanās teoriju, aģentu tīkla teoriju, kā arī sociālā kapitāla teoriju. Darbā izmantotā datu ieguves metode bija 6 daļēji strukturētās padziļinātās intervijas ar profesionāliem sportistiem un tika veikta interviju kontentanalīze, lai sasniegtu darba mērķus un atbildētu uz…
Latvijas jauniešu stratēģijas sociālo tīklu satura veidošanā
2019
Bakalaura darba mērķis ir saprast, kādas ir Latvijas jauniešu stratēģijas sociālo tīklu satura veidošanā. Darba izvirzītās hipotēzes ir: 1) publicējot saturu sociālajos tīklos, jaunieši ir vairāk tendēti veidot savu tēlu citādāk, nekā tas ir reālajā dzīvē, 2) sievietes biežāk aizdomājas par iespaida atstāšanu, publicējot saturu sociālajos tīklos, nekā vīrieši, 3) sievietes biežāk aizdomājas par privātuma un datu drošības jautājumiem, publicējot saturu sociālajos tīklos, nekā vīrieši. Bakalaura darba teorētiskajā daļa autore veica analīzi par interneta telpu un sociālajiem tīkliem. Tāpat izpētīja jauniešu sevis izrādīšanu sociālajos tīklos Ērvinga Gofmaņa dramaturģiskās pieejas kontekstā, kā…
Sociālo mediju lietojums un apmierinājums ar tiem kā sociālā kapitāla faktori: Facebook un LinkedIn piemērs
2019
Maģistra darba „Sociālo mediju lietojums un apmierinājums ar tiem kā sociālā kapitāla faktori: Facebook un Linkedin piemērs” mērķis ir novērtēt sociālo mediju lietojuma un vajadzību apmierinājuma tajos ietekmi uz sociālo kapitālu. Darbā tiek aprakstīts sociālo mediju jēdziens, aplūkotas sociālā kapitāla teorijas, kā arī noskaidrotas lietojuma un apmierinājuma teorijas pamatnostādnes, un apskatīti pētījumi, kādi ir veikti minētajās jomās. Empīriskajā daļā tiek veikta reprezentatīva Latvijas interneta lietotāju aptauja, lai noskaidrotu, kādi lietojuma un apmierinājuma faktori ir svarīgākie Facebook un LinkedIn lietotāju vidū, kā arī, lai noskaidrotu šo faktoru saistību ar vienojošo un saliedē…
Politiskā elite pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas
2017
Sabrūkot Padomju Savienībai, Latvijas Republika atguva savu valstisko neatkarību. Mainoties valsts pārvaldes struktūrām, atvērts paliek jautājums par to, cik ļoti lielā mērā mainās personas, kas aizpilda amatu šajās pārvaldes struktūrās. Darbā tiek pētīta LR jaunās politiskās elites biogrāfija 1985., 1990. un 1995.gadā. Apkopotie jaunās elites biogrāfiskie dati tiek analizēti pēc elites cirkulācijas un elites reprodukcijas teorijām. Pēc analīzes veikšanas četros biogrāfiskajos aspektos, tiek secināts, ka Latvijā pēc pārejas izveidojusies jaunā politiskā elite, ir veidojusies vairāk elites cirkulācijas ceļā. Pētījumā secināts, ka jaunās elites locekļu vairums ieņēmuši pozīcijas elitē arī 199…
Sociālā pedagoga darbība sociāli emocionālās kompetences veicināšanā Rīgas X ģimnāzijas 8.klasē.
2022
Diplomdarbs “Sociālā pedagoga darbība sociāli emocionālās kompetences veicināšanā Rīgas X ģimnāzijas 8.klasē ” izstrādāts ar mērķi izzināt sociāli emocionālās mācīšanos un raksturot sociālā pedagoga darbību sociāli emocionālās kompetences veicināšanā Rīgas X ģimnāzijas 8.klasē. Teorētiskajā daļā izzināta sociāli emocionālā kompetence un sociāli emocionālā mācīšanās būtība. Praktiskajā daļā veikts pētījums par sociāli emocionālo kompetenci Rīgas X ģimnāzijas 8.klasē. Tika izstrādāta sociālpedagoģiskā darbības programma, lai veicinātu sociāli emocionālo kompetenci 8.klasē . Veikta programmas aprobācija un analīze.
Sociāli emocionālās attīstības veicināšana pirmsskolas izglītības iestādē 3-4 gadus veciem bērniem
2021
Darba nosaukums: Sociāli emocionālās attīstības veicināšana pirmsskolas izglītības iestādē 3-4 gadus veciem bērniem Darba autore: Karīna Āboltiņa Pētījuma mērķis: Izpētīt sociāli emocionālās attīstības veicināšanu pirmsskolas izglītības iestādē 3-4 gadus veciem bērniem. Pētījuma objekts: Sociāli emocionālās attīstības veicināšana. Darbs sastāv no 2 nodaļām. Pirmajā darba nodaļā, analizējot pedagoģijas un psiholoģijas zinātnes teorijas, tiek apskatīts sociāli emocionālās attīstības jēdziena skaidrojums, kā arī raksturota sociāli emocionālās attīstības veidošanās 3 – 4 gadus veciem bērniem. Otrajā nodaļā, pētījuma empīriskajā daļā, veikts pētījums par sociāli emocionālās attīstības veicināšan…
Sociāli emocionālās kompetences attīstīšana 4-5 gadus veciem bērniem rotaļnodarbībās
2016
Tēmas “Sociāli emocionālās kompetences attīstīšana 4 – 5 gadus veciem bērniem” mērķis bija izstrādāt un aprobēt rotaļnodarbību metodiku sociāli emocionālās kompetences attīstībai 4-5 gadus veciem bērniem. Darba uzdevumi bija: •Analizēt teorētisko literatūru par sociāli emocionālo kompetenci. •Analizēt teorētisko literatūru par 4 – 5 gadus vecu bērnu attīstības īpatnībām. •Analizēt teorētisko literatūru par rotaļnodarbību organizēšanas specifiku pirmsskolā. •Veikt empīrisku pētījumu par 4 -5 gadus vecu bērnu sociāli emocionālās kompetences attīstību. •Izstrādāt un aprobēt mācību programmu sociāli emocionālās kompetences attīstībai 4 -5 gadus veciem bērniem. Pamatojoties uz teorētiskās litera…
Sociāli emocionālās veselības rādītāju sakarības un atšķirības dažādās pusaudžu un jauniešu grupās
2020
Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības Maikla Dž. Furlonga sociāli emocionālās veselības koncepta ar metakonstruktu Covitality – kopējo sociāli emocionālās veselības faktoru (SEV faktoru) starp tādiem faktoriem kā dzimums, vecuma grupa, apmācības valoda un vide. Pētījumā kopumā piedalījās 593 Latvijā dzīvojoši respondenti vecumā no 11-19 gadiem. No kopējās izlases (N=593) pētījumā piedalījās 318 pusaudži (M= 13.01, SD= 0.84), no tiem 151 zēni un 167 meitenes, un 274 jaunieši (M=15,85, SD= 1.02), no tiem 132 zēni un 142 meitenes. Lai mērītu jauniešu garīgās veselības pozitīvos aspektus, tika izmantota Sociāli emocionālās veselības aptauja (Social …
Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja ietekme uz darba vietas sociāli-psiholoģisko klimatu
2017
Maģistra darbā „Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja ietekme uz darba vietas sociāli-psiholoģisko klimatu” apskatīti pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja darbības virzieni labvēlīga sociāli-psiholoģiskā klimata veidošanā. Maģistra darba mērķis ir izpētīt pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja personību un veikt sociāli-psiholoģiskā klimata izpēti iestādes kolektīvā. Šajā darbā raksturoti dažādi „sociāli-psiholoģiskais klimats” jēdziena definējumi, apskatīti labvēlīga psiholoģiskā klimata veidošanas apstākļi un faktori kolektīvā, vadītāja funkcijas un darba stili. Maģistra darba teorijas apskatā tika analizēta psiholoģiski – pedagoģiskā literatūra par pētījuma problēmu un cita zinā…