Search results for "stress."

Enemmän huolta, vähemmän tukea : yhteisvanhemmuuden ensi askeleet esikoistaan odottavilla vanhemmilla korona-aikana

2021

Tutkimuksen tarkoitus: Kuvata, miten esikoistaan odottavat vanhemmat kokivat koronapandemian vaikuttaneen vanhemmuuteen valmistautumiseen ja erityisesti siihen, miten he yhdessä valmistautuvat ja sitoutuvat tulevaan vanhemmuuteen (ns. yhteisvanhemmuus). Aineisto ja menetelmät: Aineisto kerättiin puolistrukturoiduin yksilöhaastatteluin huhti-elokuussa 2020 ja toteutettiin etäyhteyksin. Tutkimukseen osallistui 22 esikoistaan odottavaa vanhempaa (11 pariskuntaa). Haastatteluaineisto analysoitiin temaattisella sisallönanalyysilla. Tulokset: Odottavat vanhemmat kokivat, että koronapandemia vaikutti vanhemmuuteen valmistautumiseen siten, että isien osallistumismahdollisuudet rajoittuivat, yhteisk…

Cumulative inertia or cumulative stress? Migration behaviour of Finnish graduates

2009

An interesting yet largely unstudied question regarding labour migration behaviour and residence duration is whether migration becomes more or less likely over time. This paper analyses the determinants of residence duration for Finnish graduates. Our results affirm the importance of cumulative inertia as a determinant of migration. The longer a person stays in a region, the smaller are the hazard rates of migration. However, for those graduates who moved to a new region during their year of graduation, the propensity for repeat migration is particularly high during their first three years of residence. 

Increasing non-exercise physical activity : extended theory of planned behaviour model testing and the role of stress within sedentary parents

2015

Although much research has been done in studying physical activity and its health benefits, inactive behaviour has obtained little attention. The main purpose of the present study is to test the Theory of Planned Behaviour (TPB) in predicting sedentary behaviour to a group of parents with young children and a sedentary job. The secondary purpose of this study is to explore if stress explains additional variation when is entered as an additional variable between intention and sedentary behaviour. The sample consisted of 68 sedentary adults with young children, both men (N = 29) and women (N = 39), (M = 37.8 years and SD = 5.8). Participants were divided into two groups: an experimental group…

Psyykkisen ja fyysisen hyvinvoinnin yhteydet vanhemmuuteen naisilla ja miehillä

1998

Vanhemmuustyylit, vanhemmuuteen liittyvä stressi ja niiden väliset yhteydet pikkulapsiperheiden äideillä ja isillä

2007

Keski-iässä koetun työstressin yhteys mielenterveysongelmiin ikääntyneillä

2015

Virpi Tikkanen (2015). Keski-iässä koetun työstressin yhteys mielenterveysongelmiin ikääntyneillä. Terveystieteiden laitos, Jyväskylän yliopisto, Gerontologian ja kansanterveystieteen pro gradu- tutkielma, 41 s. Työssä koetun stressin on aiemmin todettu olevan yhteydessä masennusoireisiin, ja pitkittyneen stressille altistumisen lisäävän psyykkisen oireilun todennäköisyyttä. Tarkoituksena on selvittää, ovatko keski-iässä koetut erityyppiset työstressioireet ja niiden kokemisen kesto yhteydessä 28 vuotta myöhemmin eläkeiässä koettuihin mielenterveysongelmiin. Aineisto on peräisin Työterveyslaitoksen Kuntatyöntekijöiden työ- ja toimintakyvyn sekä terveyden 28-vuotisseurantatutkimuksesta. Tämä…

Bērnu temperamenta, audzināšanas pieeju un vecāku stresa saistība pirmsskolas vecuma bērnu mātēm

2021

Maģistra darba mērķis bija izpētīt, kādas saistības pastāv starp bērnu temperamentu, audzināšanas pieejām un vecāku stresa līmeni pirmsskolas vecuma bērnu mātēm, kā arī noskaidrot cik lielā mērā bērna temperaments un vecāku audzināšanas pieejas izskaidro vecāku stresu. Pētījuma izlase ir 760 mātes, vecumā no 21-49 gadiem (M=33,07, SD=5,47), kurām ir bērns pirmsskolas vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Bērnu, par kuriem mātes sniedza savu novērtējumu, vidējais vecums M=4,40 (SD=1,12), bērna dzimums: meitenes – 51,9%; zēni – 48,1%. Pēc izglītības līmeņa izlasē visvairāk mātes ar augstāko izglītību (61,5%), vidējā izglītība bija 21,8%, nepabeigta augstākā izglītība 14,2%, vismazāk izlasē bija mātes ar…

Sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta un vecāku stresa savstarpējās saistības

2022

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta, vecāku stresa un demogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 156 respondentes – sievietes, kuras ir mātes vismaz vienam bērnam, kas mācās sākumskolā. Pētījumā tika izmantotas četras aptaujas: 1) Ģimenes iesaistīšanās aptauja (Family Involvement Questionnaire; Fantuzzo et al., 2013), kuru sava maģistra darba ietvaros adaptējusi Kristīne Bondere (2014); 2) Daudzdimensionālā darba–ģimenes konflikta skala (MDMWFC, Multidimensional Measure of Work-Family Conflict; Carlson, Kacmar, & Williams, 2000, Latvijā adaptējusi A. Zāģere, …

Bērnu ar autiska spektra traucējumiem māšu miega kvalitātes, kauna un vainas izjūtas un stresa līmeņa savstarpējās saistības

2017

Pētījuma mērķis ir aktualizēt jautājumus par autiskā spektra traucējumiem speciālistu un sabiedrības vidū. Konstatēt vai pastāv saistības starp vecāku miega kvalitāti, kauna un vainas izjūtu un vecāku stresa līmeni. Pētījuma jautājums ir vai pastāv savstarpēja saistība starp miega kvalitāti, kauna un vainas izjūtu un stresa līmeni mātēm, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi? Pētījuma izlase ir mātes, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi (N=50). Pētījuma instrumentārijs: Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas – Vecāku stresa indeksa aptauja, Pitsburgas miega kvalitātes indeksa aptauja un Kauna un vainas aptauja. Pētījumā tika atklātas statistiski nozīmīgas saistības starp vecāku …

Vecāku stress, emociju regulācija un ekspresīvā rakstīšana kā intervences iespēja vecākiem, kam ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem (AST)

2019

Audzinot bērnus ar autiska spektra traucējumiem (AST), vecāki regulāri saskaras ar izaicinājumiem, kas pakļauj tos lielākam dažādu psihisku grūtību attīstības riskam, kā arī ar ierobežotām iespējām saņemt terapeitisku atbalstu. Vecāku stress ir pierādīti augstāks vecāku bērniem ar AST izlasē kā populācijā kopumā (Hayes&Watson, 2013), emociju regulācijas grūtības ir maz pētīts mainīgais šajā izlasē, bet potenciāli nozīmīgs vecāku stresu mediējošs faktors (Deater-Deckard, Li, & Bell, 2015). Maģistra darba ietvaros tika pētīta vecāku stresa un emociju regulācijas grūtību savstarpējā saistība, kā arī šo rādītāju saistība ar citiem sociāldemogrāfiskiem rādītājiem 44 vecākiem (39 mātes; 5 tēvi), …