Search results for "Intelekts"

Apkalpojošās sfēras vadītāju emocionālā darba, emocionālā intelekta un autentiskuma sakarības un atšķirības

2020

Šī maģistra darba mērķis ir pētīt emocionālā darba stratēģiju, emocionālā intelekta un autentiskuma sakarības un atšķirības, kā arī sniegt rekomendācijas konstatēto problēmu novēršanai un darba vides uzlabošanai. Pētījumā piedalījās 175 klientu apkalpošanas vadītāji - 109 sievietes un 66 vīrieši vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Dalībnieki ir no dažādiem uzņēmumiem, strādājoši dažādos Latvijas reģionos. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izmantotas trīs aptaujas – “Emocionālā darba skala” (Emotional Labour scale; Diefendorff, Croyle, Gosserand, 2005; J. Kuļikova, 2008), “Emocionālā intelekta aptauja” (The Self-Report Emotional Intelligence Test; Schutte, Malouff, Hall, Haggerty, Cooper, Golden &…

Mākslīgā intelekta koncepcijas. To problemātika valodas kontekstā

2016

Darbs sastāv no 68 lapām. Izmantoti 21 literatūras avoti (21 angļu valodā). Darba mērķis ir izpētīt, kādā veidā mākslīgā intelekta problemātiku var skatīt valodas kontekstā. Mērķa panākšanai tiek izmantoti Alana Tjūringa, Džona Serla un Terija Vinograda, kā arī citu filozofu darbi, šīs jomas ietvaros. Darba gaitā tiek pētītas mākslīgā intelekta programmas, kuras nodarbojas ar valodas apstrādi, kā arī to pārbaudes veidi. Sīkāk ir aprakstītas arī Vinograda domas par šādu programmu darbības veidu.

Emocionālā intelekta saistība ar greizsirdību sievietēm un vīriešiem partnerattiecībās un romantiskās attiecībās

2017

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp iezīmju emocionālo intelektu un greizsirdību gan sievietēm, gan vīriešiem partnerattiecībās un romantiskās attiecībās. Tāpat vai pastāv atšķirības starp dzimumiem un attiecību grupām iezīmju emocionālā intelekta un greizsirdības rādītājos. Tā kā gan iezīmju emocionālais intelekts, gan greizsirdība ir daudzdimensionāli psiholoģiskie fenomeni, tad pētījumā tika aplūkota arī šo abu konstruktu dimensiju savstartpējā saistība un atšķirības. Pētījumā piedalījās 294 respondenti, no tiem 234 bija sievietes un 60 vīrieši, vidējais izlases vecums bija 24,5 gadi (M-24,50, SD=5,33). Kopumā no 294 respndentiem, 117 sievietes un 30 vīrieši bija…

Emocionālās izdegšanas sindroms garīgās veselības aprūpē strādājošo māsu vidū

2016

Maģistra darba tēma – “Emocionālās izdegšanas sindroms garīgās veselības aprūpē strādājošo māsu vidū”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot sakarības starp emocionālā intelekta līmeni un emocionālā izdegšanas sindroma attīstības pakāpi garīgās veselības aprūpē strādājošajām māsām. Saskaņā ar pētījuma tēmu tika izvirzīta hipotēze – pastāv sakarība starp garīgās veselības aprūpē strādājošo māsu emocionālā intelekta līmeni un emocionālās izdegšanas sindroma attīstības pakāpi. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode ar pētniecības instrumentu – aptaujas anketu. Pētījuma rezultāti apstiprināja izvirzīto hipotēzi, pierādot, ka garīgās veselības aprūpē strādājošo māsu …

Emocionālā intelekta un izdegšanas sindroma saistība parādu piedziņas un klientu apkalpošanas speciālistiem

2019

Bakalaura darba mērķis bija izpētīt saistības starp emocionālo intelektu un izdegšanas sindromu parādu piedziņas un klientu apkalpošanas speciālistu grupās un noteikt, vai starp abām grupām pastāv atškirības. Kopā pētījumā piedalījās 93 respondenti, pēc pieejamības principa, no tiem n=44 parādu piedziņas speciālisti un n=49 klientu apkalpošanas speciālisti, kuri strādā bankās vai kredītu iestādēs. Lai sasniegtu pētījumā izvirzīto mērķi, tika izmantotas divas aptaujas. Emocionālais intelekts tika pētīts izmantojot Emocionālo intelekta skalu (The Self-Report Emotional Intelligence Test; Schutte, Malouff, Hall, Haggerty, Cooper, Golden & Dornheim, 1998, kā minēts Schutte, Malouff & Bhullar, 20…

Tehnoferences, konfliktu biežumu, apmierinātības ar attiecībām un emocionālā intelekta rādītāju sakarības

2017

Bakalaura darba ar nosaukumu Tehnoferences, konfliktu biežumu, apmierinātības ar pāru attiecībām un emocionālā intelekta rādītāju sakarības mērķis ir noskaidrot vai pastāv sakarības tehnoferencei un konfliktu biežumam pāru attiecībās, apmierinātībai ar attiecībām un emocionālā intelekta rādītājiem. Galvenie pētījuma jautājumi: 1.Vai pastāv sakarības tehnoferencei un konfliktu biežumam pāra attiecībās? 2.Vai konfliktu biežumam attiecībās pastāv sakarība ar apmierinātību ar attiecībām? 3.Vai pastāv sakarības emocionālā intelekta rādītājam ar tehnoferenci? 4.Vai pastāv sakarības emocionālā intelekta rādītājam ar apmierinātību ar pāru attiecībām? Pētījuma dalībnieki: 320 latviski runājoši respo…

Akadēmiskā prokrastinācija, emocionālais intelekts un kontroles lokuss studentiem.

2016

Šī maģistra darba mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā emocionālais inteleks un kontroles lokuss paredz prokrastināciju un noteikt saistības starp prokrastināciju, emocionālo intelektu un kontroles lokusu. Pētījumā piedalījās 109 studējoši respondenti vecumā no 19 līdz 42 gadiem (M = 25,5; SD = 5,43). Pētījumā tika pielietotas trīs aptaujas: Akadēmiskās prokrastinācijas aptauja (Academic Procrastination Scale, Lay,1986), Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, STREIT, Schutte et al., 1998, kā minēts Shutte, Malouff & Bhullar, 2009) un Internālā – eksternālā kontroles lokusa skala (Rotter, J.B., 1966). Rezultāti rāda, ka prokrastinācija negatīvi korelē ar…

Kriminogēnas domāšanas un emocionālā intelekta saistība ieslodzīto personu grupās, kuri veikuši atkārtotus likumpārkāpumus un kuri noziegumu izdarīju…

2020

Maģistra darba mērķis bija noteikt saistību starp likumpārkāpēju kriminogēnas domāšanas tendencēm, emocionālo intelektu, kā arī noteikt atšķirību starp likumpārkāpēja kriminogēnas domāšanas tendencēm un emocionālo intelektu, ieslodzīto personu grupās kuri veikuši atkārtotus likumpārkāpumus un kuri noziegumu izdarījuši pirmo reizi. Pētījumā piedalījās 94 respondenti, tie bija notiesāti vīrieši, kuri šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā. Katrs no respondentiem aizpildīja divas anketas: “Likumpārkāpēja domāšanas veids” (The Measure of Offender Thinking Style/MOTS/, Mandracchia, Morgan, Garos, & Gar- land, 2007) un “Emocionālā intelekta aptauja” (The Self-Report Emotional Intelligence Test, STREIT…

Komunikācijas zinātnes doktorantu sekcija: Kopsavilkumi : 2021. gada 17. februāris

2021

Lielo datu tehnoloģiju, mākslīgā intelekta ietekme uz demokrātiju: ASV gadījuma analīze

2019

Maģistra darba tēma ir “Lielo datu tehnoloģiju, mākslīgā intelekta ietekme uz demokrātiju: ASV gadījuma analīze”. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot vai lielo datu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstības kontekstā ir nepieciešams normatīvā ietvara atjauninājums, papildinājums, kas paredz stabilu demokrātisko principu aizsardzību un izvairīšanos no tehnoloģiju centralizēšanas. Darba mērķa sasniegšanai veikti šādi uzdevumi: •izpētīta teorētiskā un zinātniskā literatūra par mākslīgo intelektu, lielo datu tehnoloģijām, šo tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, kā arī par demokrātiju, demokrātisko procesu attīstību; •definēti 11 primārie liberālās demokrātijas principi, kas izriet no demokr…