Search results for "Sociālais"
showing 10 items of 250 documents
Morālie spriedumi, emocionālā empātija un uztvertais sociālais atbalsts, bērnu namā un ģimenē dzīvojošiem jauniešiem
2015
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt morālos spriedumus, emocionālo empātiju un uztverto sociālo atbalstu bērnu namos un ģimenēs dzīvojošajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Pētījumā tika noteikts vai pastāv atšķirības emocionālās empātijas, morālās spriešanas un uztvertā sociālā atbalsta rādītājos bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem jauniešiem. Un tika noskaidrot, vai uztvertais sociālais atbalsts prognozē morālās spriešanas spējas un emocionālo empātiju bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem jauniešiem. Pētījuma izlasi kopā veido 120 jaunieši (N=120), kur 60 jaunieši ir no bērnu namiem (n=60) un 60 jaunieši no ģimenēm (n=60). Pētījumā tiks izmantoti trīs pētījuma instrumenti, kā arī tika i…
Studentu dzīves jēgas saistība ar uztverto atbalstu
2021
Šī pētījuma mērķis bija atklāt, vai uztvertais sociālais atbalsts studentu izlasē ir saistīts ar dzīves jēgas izjūtu. Pētījumā piedalījās 62 respondenti no dažādām Latvijas Universitātes fakultātēm. 51 no tiem bija sievietes – 11 vīrieši. Respondentu vecums variēja no 19 līdz 49 gadiem. (M = 22,7, SD = 4,49) Pētījuma hipotēze tika mērīta ar divu aptauju palīdzību. Pirmā no tām ir “Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala” (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, G.D., Dahlem, N.W., Zimet, S.G.& Farley, G.K., 1988). Latvijā 2001. gadā aptauju adaptējusi S.Voitkāne, atkārtoti 2004. gadā Sarmīte Voitkāne, Solveiga Miezīte un Malgožata Raščevska. Otrā aptauja…
Vispārizglītojošo skolu jauniešu implicītā intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības
2020
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības, noteikt, kā šie faktori ietekmē akadēmiskos sasniegumus jauniešiem, kā arī veikt Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalas (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castella & Byrne, 2015) adaptāciju Latvijā. Pētījums tika veikts balstoties uz implicītā (nosaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un akadēmiskās pašefektivitātes teorijām. Saskaņā ar citu pētnieku atziņām pastāv sakarība starp implicītām (nojaušamām, noskāršamām) pārliecībām par in…
Sociālā kapitāla loma biznesa inkubatoros
2017
Maģistra darba autore ir Jekaterina Romaša un maģistra darba tēma ir „Sociālā kapitāla loma Biznesa inkubatoros”. Tēma ir aktuāla, jo Biznesa inkubatori palielina jaunu uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un līdz ar to veicina inovāciju radīšanu, jaunu darba vietu izveidi un valsts ekonomikas izaugsmi. Sociālais kapitāls un tīklošana var būtiski ietekmēt Biznesa inkubatoru darbības rezultātus. Darba mērķis ir noskaidrot sociālā kapitāla nozīmi Biznesa inkubatoru darbībā Latvijas augstākajās mācību iestādēs. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka sociālajam kapitālam, it īpaši sadarbībai starp Biznesa inkubatoru darbiniekiem un dalībniekiem, dalībnieku savstarpējai sadarbībai, ārējiem sadarbības tīkli…
Sociālkulturālās attieksmes pret ārējo izskatu, pašcieņas un veselības uzvedības saistība
2021
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu, pašcieņu un veselības uzvedību. Pētījumā tika aptaujāti 318 respondenti vecumā no 16 līdz 84 gadiem, no kuriem 271 bija sieviete un 47 vīrieši. Ņemot vērā, ka pozitīva attieksme pret sevi ir nozīmīgs garīgās un fiziskās veselības kritērijs (Mousazadeh et al., 2017), bija nozīmīgi pētīt, kā sociālkulturālie kritēriji attiecībā pret ārējā izskata standartiem sabiedrībā ir saistīti ar indivīda pašcieņu un kādi veselības uzvedības paradumi ar to ir saistīti. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), kuru Latvijā adaptējusi A.Mil…
Pirmsskolas vecuma bērnu vecāku pašefektivitātes, viņu uztvertā sociālā atbalsta un depresija pazīmju saistība ar bērnu audzināšanas pieejām
2020
Šī maģistra darba mērķis ir atbildēt uz jautājumu, kāda saistība pastāv starp vecāku pašefektivitātes izjūtu, vecāk uztverto sociālo atbalstu un izjustajām depresijas pazīmēm ar bērnu audzināšanas pieejām? Pētījumā piedalījās 96 vecāki, no tiem 94 mātes un 2 tēvi, kuriem ir bērni vecumā no 3-7 gadu vecumam, ar noteikumu, ka nav uzsākuši mācības skolā. Aptauja tika izplatīta elektroniski izmantojot “Facebook” lietotni. Šajā pētījumā tika izmantotas “Ģentes audzināšanas pieejas skala”, “Daudzdimensionālā sajustā sociālā atbalsta skala”, kas tika papildināta ar apgalvojumiem saistībā ar sajusto atbalstu no baznīcas (mācītāja, kāda cilvēka, kas ir piederīgs kādai draudzei),“Pašefektivitātes izj…
Sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta un vecāku stresa savstarpējās saistības
2022
Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp sākumskolēnu māšu akadēmiskās iesaistīšanās, darba–ģimenes konflikta, uztvertā sociālā atbalsta, vecāku stresa un demogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 156 respondentes – sievietes, kuras ir mātes vismaz vienam bērnam, kas mācās sākumskolā. Pētījumā tika izmantotas četras aptaujas: 1) Ģimenes iesaistīšanās aptauja (Family Involvement Questionnaire; Fantuzzo et al., 2013), kuru sava maģistra darba ietvaros adaptējusi Kristīne Bondere (2014); 2) Daudzdimensionālā darba–ģimenes konflikta skala (MDMWFC, Multidimensional Measure of Work-Family Conflict; Carlson, Kacmar, & Williams, 2000, Latvijā adaptējusi A. Zāģere, …
“We talk about something other than the woe, okay!”: An Analysis of Social Capital among Afghan War Veterans
2017
Latvijas teritorijā mīt vairāk kā 2000 cilvēku, kas piedalījušies Padomju Sociālistisko Republiku Savienības militārajā misijā Afganistānā, kas ilga no 1979. līdz 1989. gadam. Afganistānas kara veterānu statusa grupas šībrīža situāciju iezīmē valsts varas nevēlēšanās runāt par konkrēto vēstures norisi, kā arī vājš sabiedrības informētības līmenis. Pētījums ‘’Mēs runā par kaut ko citu, nevis par bēdu, ja!’’: Afganistānas kara veterānu sociālā kapitāla analīze sniedz ieskatu Latvijas Afganistānas kara veterānu pasaulsredzējumā, un, caur kvalitatīviem datiem, atklāj statusa grupas aktoru sociālo kapitālu. Uzmanība tiek pievērsta gan veterānu savstarpēji kultivētām vērtībām un attieksmēm, gan e…
Pašnovērtētās uzvedības problēmas, sociālais atbalsts no vienaudžiem un uztvertais skolas klimats 16-18 gadus veciem jauniešiem
2018
Maģistra darba pētījuma mērķis bija izpētīt kā pašnovērtētās uzvedības problēmas, uztvertais skolas klimats un sociālais atbalsts no vienaudžiem savā starpā mijiedarbojas 16-18 gadus veciem jauniešiem. Balstoties uz izanalizēto literatūru, tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1) Kādas saistības pastāv starp pašnovērtētām uzvedības problēmām, uztverto skolas klimatu un tā dimensiju vienaudžu sociālo atbalstu 16-18 gadus veciem jauniešiem? 2) Kā uztvertais skolas klimats prognozē pašnovērtētas uzvedības problēmas 16-18 gadus veciem jauniešiem? 3) Kā uztvertā skolas klimata dažādas dimensijas prognozē pašnovērtētas uzvedības problēmas 16-18 gadus veciem jauniešiem? Pētījumā piedalījās vispā…
Sociālais dialogs izglītības nozarē: LIZDA gadījuma izpēte
2022
Maģistra darba autore ir veikusi arodbiedrības LIZDA gadījuma izpēti. Darba mērķis ir noskaidrot, kā LIZDA veido sociālo dialogu izglītības nozarē. Pētījumā ir izmantota aģentu tīkla teorija, kā arī skaidroti jēdzieni – arodbiedrība, sociālais dialogs un darba tirgus regulācija. Darbā analizētas astoņas daļēji strukturētas intervijas ar vispārējās izglītības skolotājiem un skolu direktoriem, kas ir arodbiedrības LIZDA biedri, kā arī intervija ar arodbiedrības priekšsēdētāju I. Vanagu. Pētījuma dalībnieki pozitīvi vērtē arodbiedrības LIZDA lomu izglītības nozares sociālajā dialogā. Kā lielākās problēmas tiek minētas institucionālās platformas trūkums, neskaidri sociālā dialoga nosacījumi, ne…