Search results for "iho"
showing 10 items of 2277 documents
Personības iezīmju saistība ar konfliktu risināšanas stratēģijām un empātiju
2014
Bakalaura darba mērķis, ir aplūkot personības iezīmes, konfliktu risināšanas stratēģijas teorijas un empātijas teorijas. Uz ko balstoties autors izvirza pētījuma jautājumu: „Kāda ir saistība starp personības iezīmēm, konfliktu risināšanas stratēģijām un empātiju?” Izlasi veidoja 75 studenti, no 18 līdz 27 gadiem. Dati tika ievākti ar trīs aptaujām: 1. Beneta – Marineza un Jona, Aptauja „Lielais piecinieks”. (Big Five Inventory, Benet – Martinez & John, 1998). Adaptētā versija (I. Austers, 2007). 2. Kilmana, Tomasa, konfliktsituācijas risināšanas stratēģiju noteikšanas skala. (Conflict Mode Instrument; Thomas – Kilmann, 1977). Adaptētā versija (A.Lūka, 2007). 3. Muncera un Linga, Īsā empātij…
Ahenbaha pieaugušo pašnovērtējuma anketas sākotnējā adaptācija un eksternalizētās uzvedības saistība ar pašcieņu.
2010
Maģistra darba mērķis bija veikt Ahenbaha pieaugušo pašnovērtējuma anketas (Achenbach Adult Self-Report for Ages 18-59, Achenbach & Rescorla, 2003) sākotnējo adaptāciju un pārbaudīt anketas psihometriskos rādītājus, kā arī noskaidrot, kādas saistības pastāv starp eksternalizēto uzvedību un pašcieņu. Papildus tika noskaidrots, kādas ir saistības starp Ahenbaha pieaugušo pašnovērtējuma anketas skalām. Pētījuma izlase bija 180 dalībnieku vecumā no 18-35 gadiem, 109 sievietes (M = 24,24, SD = 4,12) un 81 vīrietis (M = 24,56, SD = 4,22). Pētījumā tika izmantotas šādas aptaujas: Ahenbaha pieaugušo pašnovērtējuma anketa vecumam no 18 – 59 gadiem (Achenbach Adult Self-Report for Ages 18-59, Achenba…
Psiholoģiskās labklājības saistība ar piesaisti vecākiem un vienaudžiem jauniešu vecumposmā
2010
Bakalaura darba ‘’Psiholoģiskās labklājības saistība ar piesaisti vecākiem un vienaudžiem jauniešu vecumposmā’’ mērķis ir noskaidrot, kāda saistība pastāv starp psiholoģisko labklājību, piesaisti vecākiem un piesaisti vienaudžiem jauniešu vecumposmā. Pētījuma papildus daļas mērķis ir noskaidrot vai pastāv atšķirības starp piesaisti vecākiem un piesaisti vienaudžiem. Pētījuma izlasi veido 49 vīrieši un sievietes vecumā 19-27 gadiem, ar vidējo vecumu 21 gads. Visi respondenti veidoja kopīgu izlasi. Respondentiem tika piedāvātas divas metodes. Lai izpētītu jauniešu psiholoģiskās labklājības līmeni tika izmantota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1967) …
Vardarbīgu datorspēļu spēlēšana saistībā ar pusaudžu agresiju un vardarbību starp vienaudžiem internetā.
2010
Pētījuma mērķis bija izpētīt vardarbīgu datorspēļu spēlēšanas ilgumu, interneta agresiju un agresijas izpausmes ārpus interneta vides pusaudžu zēniem un meitenēm. Pētījumā piedalījās 115 pusaudži – 60 zēni (vidējais vecums 13,3 gadi) un 55 meitenes (vidējais vecums 13,0 gadi). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti 4 grupās: zēni, kuri spēlē vardarbīgas datorspēles (n=30), zēni, kuri spēlē nevardarbīgas datorspēles (n=30), meitenes, kuras spēlē vardarbīgas datorspēles (n=25), un meitenes, kuras spēlē nevardarbīgas datorspēles. Pētījumā tika izmantota aptauja, kas sastāvēja no četrām daļām – demogrāfiskās aptaujas, Datorspēļu aptauja, Basa-Perija Agresijas aptauja (The Agression Questionnaire, Bu…
Morālā kompetence un pašefektivitāte ārstēm un psiholoģēm.
2007
Rezumējums Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības ārstu – sieviešu un psiholoģu morālās kompetences līmenī, un vai ārstu un psihologu grupās pastāv statistiski nozīmīga saistība starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti, un vai pastāv atšķirības šo grupu saistības starp morālo kompetenci un vispārējo pašefektivitāti ciešumā. Pētījumā piedalījās 22 ārstes un 26 psiholoģes, kuras visas savā profesijā ieguvušas augstāko izglītību vismaz maģistra grāda līmenī, un aktīvi šajā profesijā praktizē. Vidējais vecums ārstēm ir 48,50 gadi, vidējais vecums psiholoģēm ir 33 gadi. Vidējais darba stāžs savā profesijā ārstēm ir 22,68, bet vidējais darba stāžs savā profesijā psihol…
Piesaistes stilu saistība ar riskantu autovadīšanu
2014
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp piesaistes stilu un riskantu autovadīšanu. Pētījuma hipotēzes: 1. Autovadītāju drošais piesaistes stils prognozē drošu autovadīšanu; 2. Autovadītāju nedrošais piesaistes stils prognozē riskantu autovadīšanu. Pētījumā piedalījās 83 autovadītāji, no tiem 38 sievietes un 45 vīrieši, vecumā no 20 līdz 72 gadiem, ar autovadīšanas stāžu no 1 līdz 50 gadiem. Aptaujas dalībnieki aizpildīja individuāli un tika nosūtītas caur sociālajiem tīkliem. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas. Autovadītāju uzvedības aptauja (Drivers Behavior Questionnaire/ DBQ)- Reason, Manstead, Stradling, Baxter & Campbell, 1996). Latvijā adaptējuši Viesturs Reņģe…
Mātes zināšanu par bērna attīstību, audzināšanu un izjustā sociālā atbalsta izmaiņas pēc piedalīšanās vecāku apmācības programmā „Bērnu emocionālā au…
2013
Šajā pētījumā piedalījās 60 pirmsskolas vecuma bērnu mātes no, kurām 30 piedalījās vecāku apmācības programmā „Bērnu emocionālā audzināšana” un 30 mātes bija kontroles grupā. Veikti „Zināšanu par bērna attīstību” pirmskolas versijas (KIDI – P, MacPhee, 1981, Latvijā adaptējusi, Ukstiņa, 2011) un „Izjustā sociālā atbalsta” (MSPSS, Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley,1988, Latvijā adaptējušas - Voitkāne, Miezīte, & Raščevska, 2004) aptauju pirms un pēc mērījumi abām grupām. Iegūtie rezultāti parādīja, ka statistiski nozīmīgi ir pieaugušas zināšanas mātēm apmācības programmas laikā, ko galvenokārt ir ietekmējusi mātes iegūtā pārliecība par savām zināšanām. Tika secināts, ka pastāv nozīmīgas sakarīb…
Gudrību raksturojošu īpašību, personības iezīmju, kognitīvo spēju un akadēmiskā snieguma sakarības
2012
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas personības iezīmes, kognitīvās spējas un akadēmiskā snieguma rādītāji vislabāk prognozē gudru cilvēku raksturojošās īpašības un gudrības dimensijas, un ar ko atšķiras kognitīvās spējas, personības iezīmes un akadēmiskais sniegums cilvēkiem ar augtiem un zemiem gudrības dimensiju rādītājiem. Dati klātienē tika ievākti no N=114 studentiem ar vidējo vecumu M=21,3 gadi (SD=1,97), no kuriem 83 bija sievietes. Tika izmantotas pašatskaites aptaujas: „Cilvēku īpašību aptauja” (Ivanova & Raščevska, 2010), „Trīsdimensionālā gudrības novērtēšanas skala” (Ardelt, 2003), Lielā Piecinieka aptauja (Benet-Martinez & John, 1998) un kognitīvo spēju uzdevumi: Verbālās an…
Attieksme pret tetovēšanu Saistība ar individuālajām vērtībām
2013
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir saistība starp vērtībām (sasniegumiem, varu, stimulāciju un pašrealizāciju) un attieksmi pret tetovēšanu, kā arī, vai pastāv negatīva sakarība starp konformitāti, drošību, tradīcijām, universālismu un labestību un attieksmi pret tetovēšanu, un kādas ir vērtību un attieksmes pret tetovēšanu atšķirības, tetovēto un netetovēto grupu izlasē. Pētījumā piedalījās 122 respondenti. Izmantojot Švarca aptauju un Fietzes attieksmes pret tetovēšanu aptauju ATT18 tika atklātas saistības starp attieksmi pret tetovēšanu un varu (izlasei ar tetovējumiem), kā arī negatīva sakarība starp attieksmi pret tetovējumiem un universālismu, tradīcijām, labestību un drošību (izl…
Pāra attiecības pirms un pēc pirmā bērna dzimšanas
2010
Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai mainās apmierinātība ar pāra attiecībām un intimitāte pāra attiecībās līdz ar pirmā bērna piedzimšanu. Pētījuma ietvaros tika ievākti dati no 18 pāriem, kas dzīvoja kopā pāra attiecībās un gaidīja savu pirmo bērnu, sievietēm esot trešajā grūtniecības trimestrī. Izlases raksturojums – respondenti vecumā no 22 līdz 39 gadiem, ar vidējo vecumu sievietēm 27,9 un vīriešiem 30,7 gadi. Tā kā šis ir longitudināls pētījums, tad respondenti tika apsekoti divreiz – pirms bērna dzimšanas trešajā grūtniecības trimestrī un otrreiz, kad bērnam jau bija 3 mēneši. Pētījumā izmantotais instrumentārijs: o Pašdarināta demogrāfisko datu aptauja; o Intīmo attiecību novērtējuma a…