Search results for "skrīnings"
showing 10 items of 45 documents
Cilvēka papilomas vīrusa noteikšanas nozīme dzemdes kakla vēža skrīningā
2019
Latvijā vecumā no 15 – 44 gadiem dzemdes kakla vēzis ir visbiežāk sastopamais audzējs un otrais biežākais nāves cēlonis pēc krūts audzēja. Starp Ziemeļeiropas valstīm Latvijā ir visaugstākā dzemdes kakla vēža saslimstība un otrie augstākie mirstības rādītāji pēc Lietuvas. Cilvēka papilomas vīruss ir galvenais dzemdes kakla vēža ierosinātājs un pētījumi ir pierādījuši, ka ieviešot augsta riska HPV testu dzemdes kakla vēža skrīningā, audzēja saslimšanas un mirstības rādītāji ir samazinājušies HPV augstās sensitivitātes un negatīvi paredzamās vērtības dēļ. Darba mērķis ir novērtēt dzemdes kakla pirmsvēža stāvokļu sastopamību vienā Latvijas laboratorijā un to saistību ar HPV infekcijas sastopam…
Glaukomas skrīnings
2017
Darba mērķis. Noskaidrot pirmreizējā pieraksta glaukomas riska grupas pacientu biežumu, to subjektīvos un objektīvos datus. Darba metodes. Pētījumā tika iekļauti pirmreizējā pieraksta pacienti kuri sasnieguši vismaz 40 gadu vecumu un nav datu par glaukomu anamnēzē. Kā skrīninga metode tika izmantota optiskā koherentā tomogrāfija un citi izmeklējumi (bezkontakta tonometrs, autorefraktometrs), kā arī 15 jautājumu anketa, lai noskaidrotu glaukomas riska faktorus un diagnozes varbūtību. Rezultāti. No pētījumā iekļautajiem 50 pacientiem, asimptomātiska glaukoma tika konstatēta 4% pacientu (n=2) un 2% pacientu (n=1) aizdomas par glaukomu. Glaukomas pacientiem statistiski ticami biežāk bija vīrieš…
Kolorektālā vēža skrīninga mērķa grupas atsaucību ietekmējošie faktori
2016
Aktualitāte. Latvijā kolorektālais vēzis (KRV) ir otra visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana, sekojot krūts vēzim. Katru gadu Latvijā ar kolorektālo vēzi saslimst vairāk nekā 1000 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa tiek diagnosticēti novēloti, līdz ar to mirstība sastāda aptuveni 700 cilvēku gadā. Kopš 2009. gada Latvijā ir ieviests KRV skrīnings, diemžēl atsaucība Latvijā ir zema - 2014. gadā atsaucības līmenis bija 10.59%. Eiropas Komisijas noteiktas vēlamais minumums ir 45% no populācijas. Darba mērķis ir noskaidrot un raksturot faktorus, kas veicināja iedzīvotājus piedalīties organizēta kolorektālā vēža skrīninga programmā. Materiāli un metodes. Diplomdarba dati tika iegūti no pēt…
Kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitāte ambulatorajā aprūpē
2016
Kopsavilkums Darba nosaukums: “Kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitāte ambulatorajā aprūpē” Latvijā No 2009. gada ir ieviests kolorektālā vēža skrīnings, lai noskaidrotu ģimenes ārstu viedokli par tā efektivitāti, tika veikts kvalitatīvs pētījums, kurā tika intervēti 6 ģimenes ārsti. Darba mērķis: Noskaidrot kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitāti ambulatorajā aprūpē. Darba uzdevumi: 1. Izpētīt literatūru par kolorektālā vēža etioloģiju, gaitu, klīniku, diagnostiku, ārstēšanu un skrīninga programmu īstenošanu; 2. Izstrādāt pētījuma instrumentu-interviju; 3. Veikt pētījumu-intervējot ģimenes ārstus; 4. Apkopot un analizēt iegūtos rezultātus; 5. Izstrādāt secinājumus. Da…
Māsas kompetence kolorektālā vēža skrīninga izpildē ambulatorajā aprūpē
2020
Bakalaura darba tēma “Māsas kompetence kolorektālā zarnu vēža skrīninga izpildē ambulatorajā aprūpē.” Pustenko I., darba vadītāja Mg.paed. Lobova N. Bakalaura darbs 30 lappuses, 21 tabula, 24 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darba tēmas aktualitāti nosaka pieaugošais saslimšanu skaits ar kolorektālo vēzi. No 2019. gada 1. oktobra iespējams izmantot jaunu valsts apmaksātu kolorektālā vēža skrīninga testu. Kā darba mērķis tika izvirzīts noskaidrot, kādi kolorektālā skrīninga testi pieejami Latvijā, kāda ir ambulatorās aprūpes medicīnas māsas loma šādu testu izpildē. Sākot pētījumu tika izvirvīta hipotēze: medicīnas māsa ir kompetenta komunikācijā ar pacientu par kolorektālā vē…
Malnutrīcijas riska noteikšana pacientiem pēc insulta internajā aprūpē
2017
Bakalaura darba tēma - Malnutrīcijas riska noteikšana pacientiem pēc insulta internajā aprūpē. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka pietiekams uzturs ir nepieciešams, lai vecinātu pacienta atveseļošanos pēc insulta. Malnutrīcija apgrūtina šādu pacientu ārstēšanu, samazinot pacientu imunitātes spēju pretoties infekcijām, palēninot brūču dzīšanu un palielinot komplikāciju risku, kas, savukārt, pagarina pacientu stacionēšanas laiku un palielina šo pacientu letalitāti. Pētījuma mērķis: Analizēt malnutrīciju un noteikt malnutrīcijas risku pacientiem pēc insulta. Pētniecības uzdevumi ir veikt literatūras analīzi par malnutrīciju un insulta pacientu aprūpes īpatnībām, kas saistītas ar uztura uzņemšanu…
Cilvēka fizioloģijas un uztveres aktuālie pētījumi 2022. gadā
2023
Šajā izdevumā apkopoti LU FMOF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas un tās sadarbības partneru aktuālie pētījumi par cilvēka fizioloģiju un uztveri 2022. gadā. Pētījumi galvenokārt ir saistīti ar redzes zinātni un klīnisko optometriju.
Investigation of inhibitors for the SARS-CoV-2 methyltransferase nsp14
2022
SARS-CoV-2 parādījās 2019. gada nogalē un ātri vien kļuva par nopietnu draudu sabiedrības veselībai, radot vajadzību pēc terapeitiskiem līdzekļiem tā izraisītās slimības Covid-19 ārstēšanai. Viens variants ir radīt potentu inhibitoru pret kādu no proteīniem, kas nepieciešams vīrusa dzīves cikla īstenošanai. Potenciāls mērķis ir nestrukturālais proteīns 14 (nsp14), kura metiltransferāzes aktivitāte svarīga vīrusa mRNS stabilitātei un translācijai. Darba mērķis bija iegūt aktīvu SARS-CoV-2 nsp14/nsp10 kompleksu un, veicot KMR fragmentu skrīningu, meklēt savienojumus, kas saistās tā metiltransferāzes aktīvajā centrā (S- adenozil-L-metionīna (SAM) saistīšanas kabatā). Pētījuma ietvaros E. coli …
Pepsinogēnu kā biomarķieru loma kuņģa vēža diagnostikā
2015
Pasaulē un Latvijā novēro augstus mirstības rādītājus kuņģa vēža gadījumā sakarā ar pārsvarā asimptomātisko slimības norisi un vēlīno diagnostiku. Invazīvas skrīninga metodes, kā endoskopija ar biopsiju veikšanu, ir efektīvas tikai augsta riska reģionos. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunas, efektīvas neinvazīvas skrīninga metodes. Visplašāk tiek pētīti pepsinogēnu testi, kas identificē pacientus ar kuņģa gļotādas atrofiju. Darba mērķis bija noteikt pepsinogēnu līmeņus kuņģa vēža pacientiem, tā izvērtējot šo biomarķieru efektivitāti kuņģa vēža pacientu identifikācijai. Pētījumā tika iekļauti 295 pacienti ar morfoloģiski apstiprinātu kuņģa vēža diagnozi. Pepsinogēnu līmeņi tika noteikti,…
LU FMOF optometrijas un redzes zinātnes nodaļas un Latvijas optometristu un optiķu asociācijas konferenču referātu tēzes
2012
Krājumā apkopotas Latvijas Universitātes 70. zinātniskās konferences (DABAS ZINĀTNES, FIZIKA, Redzes uztveres sekcija (2012. gada 10. februāris) un LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas un LOOA kopīgās klīniski praktiskās konferences (2012. gada 12. februāris)) tēzes.