Search results for " labklājība"
showing 10 items of 64 documents
Senioru iesaistīšanās aktivitātēs, neatkarība ikdienas aktivitātēs un subjektīvā labklājība
2020
Maģistra darba mērķis bija izpētīt senioru iesaistīšanos brīvā laika aktivitātēs, neatkarību ikdienas aktivitātēs un to saistību ar trīs subjektīvās labklājības rādītājiem- apmierinātību ar dzīvi, pozitīvo un negatīvo afektu. Izlasi veidoja 74 dalībnieki - 59 sievietes un 15 vīrieši vecumā no 65 līdz 89 gadiem (M=74,60, SD=6,64). Tika izmantoti šādi pētījumu instrumenti: Aptauja par senioru iesaistīšanos aktivitātes, kas veidota maģistra darba vajadzībām (Fernández-Mayoralas, et al., 2015), Katz Neatkarības indekss ikdienas aktivitāšu veikšanā (Katz, 1983), Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985) un Pozitīvo un negatīvo afektu aptauja (Watson, Clark & Telleg…
Prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistība ar subjektīvo labklājību palīdzošo profesiju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistību ar subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kādas ir atšķirības prosociālas uzvedības rādītājos respondentiem ar dažādu iesaistīšanās līmeni palīdzības sniegšanā citiem (brīvprātīgie, palīdzošo profesiju pārstāvji un citi). Pētījumā piedalījās 372 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem, no kuriem 143 brīvprātīgie, 82 palīdzošo profesiju pārstāvji un 147 respondenti, kas neiesaistās palīdzošo profesiju vai brīvprātīgo darbā (kontrolgrupa). Lai pārbaudītu pētījuma hipotēzi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, …
Piedošana citiem un piedošana sev saistībā ar subjektīvo labklājību
2018
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kā piedošana citiem un piedošana sev korelē ar subjektīvo labklājību. Kā arī apkopot pieejamo informāciju par piedošanu citiem, piedošanu sev un labklājību psiholoģijas aspektā. Pētījumā piedalījās 224 respondenti (195 sievietes un 29 vīrieši), vecumā no 18 līdz 69 gadiem (M = 35). Tika veikts korelatīvi aprakstošs pētījums ar mērķi pārbaudīt izvirzīto pētījuma hipotēzi. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Apmierinātība ar dzīvi skala (Satisfaction With Life; Davot & Diener, 1993, A.Upmanes aptaujas adaptācija, kura veikta 2010. gadā), Enraita piedošanas aptauja (Enright Forgiveness Inventory; Enright & Rique, 2004, Latvijā šo aptauju adaptējusi I.Made…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar pozitīvajām ilūzijām
2015
Pētījumā mērķis ir noskaidrot saistības starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un pozitīvajām ilūzijām. Tiek argumentēts, ka pozitīvās ilūzijas paaugstina indivīda psiholoģisko labklājību. Pozitīvo ilūziju netiešai mērīšanai tika adaptēta jauna metode – “Sociāli vēlamas atbildēšanas aptauja”. Stresa pārvarēšanas stratēģiju mērīšanai tika izmantota latviešu valodā adaptētā - “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja”. Pētījumā piedalījās 155 respondenti, vecumā no 19 līdz 36 gadiem. Atklājās, ka nepastāv nozīmīgas korelācijas starp konstruktiem, tādēļ hipotēze tiek noraidīta. Tiek secināts, ka abi konstrukti veicina psiholoģiskās labklājības celšanu, tomēr to darbības principi ir paralēli un sa…
Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar darbu
2017
Pētījuma mērķis ir, apskatīt psiholoģiskās labklājības saistību ar apmierinātību ar darbu. Pētījumā piedalījās 65 respondenti, no kuriem 26,2% ir vīrieši un 73,8% sievietes, vidējais vecums ir 34,91 . Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika pielietota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well- Being, Ryff, 1989), adaptēta Latvijas apstākļiem (Voitkāne, S. & Miezīte, S., 2002). Apmierinātības ar darbu noteikšanai tika izmantota aptauja - Apmierinātība ar darbu (Job satisfaction survey /JSS/, Spector, 1985). Šo aptauju Latvijā ir adaptējis Ints Burvis 2005.gadā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv zināmas statistiski nozīmīgas saistības starp psiholoģisko labklājību…
Prokrastinācijas un psiholoģiskās labklājības saistības 18-50 gadus vecu strādājošo izlasē
2019
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp prokrastināciju, aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 108 pieauguši cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem ar vidējo vecumu 30,3, no kuriem 70 bija sievietes, bet 38 vīrieši. Respondentiem bija jāaizpilda 3 aptaujas: Prokrastinācijas aptauja (General Procrastination Scale (GP), Lay, 1986), Latvijā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa, 2011); Aktīvās prokrastinācijas aptauja (New Active Procrastination Scale, Chu, & Choi, 2005), Latvijā aptauju adaptējusi Eva Leilande (Leilande, 2013), Psiholoģiskās labklājības aptauja ((Scales of Psychological Well-Being, C. D. Ryff, 1989), aptaujas tulkojumu latv…
Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām
2016
Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv psiholoģiskās labklājības un apmierinātības ar partnerattiecībām atšķirības indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā, un, vai pastāv atšķirības psiholoģiskās labklājības saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Pētījumā piedalījās 117 respondenti (90 sievietes, 27 vīrieši) vecumā no 20 līdz 77 gadiem (M = 38,94 gadi, SD = 12,27). 51 respondents norādīja, ka ir oficiāli nereģistrētās attiecībās (43,6%), 66 respondenti norādīja, ka ir oficiāli reģistrētās attiecībās (56,4%). Pētīj…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar psiholoģisko labklājību
2015
Šī kursa darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un psiholoģisko labklājību, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumatšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju pielietojumā un psiholoģiskās labklājības rādītājos. Pētījumā piedalījās 65 respondenti vecumā no 20 līdz 50 gadiem, no kuriem 30 bija sievietes un 35 vīrieši. Lai izpētītu minētās sakarības, tika izmantotas divas aptaujas. Respondentu vidū pielietoto stresa pārvarēšanas stratēģiju noteikšanai tika izmantota I. Petrovas latviešu valodā adaptētā “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja” (The COPE Inventory /COPE/, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989). Lai noteiktu psiholoģiskās labklājības līmeni tika…
Līdzjūtība pret sevi un pašefektivitāte 18-25 gadus veciem jauniešiem
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti. Pētījumā tika izvirzīti divi jautājumi: vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti; vai pastāv dzimumu atšķirības līdzjūtībā pret sevi un pašefektivitātē. Pētījumā piedalījās 125 respondenti. Sakarību noteikšanai tika izmantota Iejūtības pret sevi skala un Vispārējās pašefektivitātes aptauja. Pētījumā apstiprinājās, ka starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvās saistības. Tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumu atšķirības līdzjūtībā pret sevi, savukārt dzimumu atšķirības pašefektivitātē nepastāv.
Personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības saistība
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp personības iezīmēm un psiholoģisko labklājību, vai pastāv dzimumu atšķirības saistībā ar personības iezīmēm un kā izglītības rādītāji ir saistīti ar psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) un Psiholoģiskās labklājības skalas (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 170 pieaugušie vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina personības iezīmju ciešo saistību ar psiholoģisko labklājību, kas ļauj secināt, ka personības iezīmēm ir būtiska loma psiholoģiskās labklājības veidošanās procesā. Visbūtiskākā saistība atklājās starp neirotismu u…