Search results for "Intelekts"
showing 10 items of 94 documents
Emocionālā intelekta, metakognitīvo prasmju un skatu punkta ieņemšanas saistība
2020
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv pozitīvas saistības starp metakognitīvajām prasmēm, emocionālo intelektu un skatu punkta ieņemšanu. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki, 51 viena sieviete (78,46%) un 14 vīrieši (21,54%) vecumā no 19-39 gadiem. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no četrām Latvijas universitātēm ar izglītības stāžu no 12 - 23 gadiem. Dalībnieku emocionālā intelekta rādītāji tika noteikti ar Emocionālā intelekta aptauju (The Self-Report Emotional Intelligence Test - SREIT, Schutte, Mauloff & Bhullar, 2009). Latvijā aptauju tulkojuši un adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika (2012). Metakognitīvo prasmju rādītāji tika noteikti ar…
Sakarība starp pedagogu sociālo intelektu un pašaktualizāciju.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pedagogu sociālais intelekts līmenis ir saistīts ar viņu pašaktualizācijas līmeni. Datu ievākšanai tika izmantotas 2 aptaujas: Tromso Sociālā intelekta aptauja (Tromsø Social Intelligence Scale, Silvera, Martinussen, & Dahl, 2001; Latvijā adaptējusi Ilona Kuzņecova un Ieva Šlosberga 2006.gadā); Īss pašaktualizācijas indekss (Short Index of Self-actualization, Jones & Crandall, 1986; aptauja tika adaptēta latviešu valodā šī bakalaura darba ietvaros). Pētījumā piedalījās 92 pedagogi (77 sievietes, 15 vīrieši), kas pētījuma gaitā tika sadalīti grupās pēc vecuma, dzimuma, darba stāža, izglītības līmeņa un pēc priekšmeta, kuru pedagogs māca. Pētījuma rezultāt…
Emocionālā intelekta un personības iezīmju saistība ar sociālās trauksmes rādītājiem kibervidē un klātienē
2022
Pētījuma mērķis bija adaptēt emociju atpazīšanas un lielā piecinieka personības pašnovērtējuma aptaujas, izveidot Sociālās trauksmes klātienē un kibervidē aptauju un noskaidrot, kādas saistības pastāv starp emociju atpazīšanu un personības iezīmēm - neirotismu, ekstraversiju, atvērtību pieredzei, labvēlīgumu, apzinīgumu - sociālās trauksmes rādītājos klātienē un kibervidē. Papildus noskaidrot, kādas saistības pastāv starp vecumu un sociālās trauksmes rādītājiem klātienē un kibervidē. Pētījumā piedalījās 511 brīvprātīgie respondentie. Pētījuma respondentu vidū 450 (88,06 %) ir sievietes un 61 (11,93 %) vīrieši, vecumā no 14 līdz 92 gadiem. Respondentu vidējais vecums - 28 gadi (SD = 9,54). P…
4-5 gadu vecu bērnu intelektuālās attīstības veicināšana ar spēļu palīdzību
2018
Diplomdarba temats ir “4-5 gadu vecu bērnu intelektuālās attīstības veicināšana ar spēļu palīdzību” Pētījuma objekts ir intelektuālā attīstība. Pētījuma priekšmets ir intelektuālā attīstība spēlēs. Darba mērķis: raksturot 4-5 gadus vecu bērnu intelektuālās attīstības iespējas ar spēļu palīdzību. Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1.Raksturot intelektuālās attīstības būtību un kritērijus. 2.Raksturot 4-5 gadus vecu bērnu intelektuālo attīstību. 3.Analizēt spēles un to nozīmi pirmsskolas pedagoģiskajā procesā. 4.Analizēt intelektuālo spēļu izmantošanas praksi 4-5 gadus veciem bērniem. Darba izstrādē izmantotā metodoloģija: 1.Teorētiskā pētījuma metode, kas iekļauj tematisk…
Mākslīgā intelekta izstrāde kāršu spēlei „Zole”
2015
Bakalaura darbā tiek pētīts, kā automatizēt kāršu spēles Zole spēlēšanu un kādas ir iespējas izveidot mākslīgā intelekta Zoles spēlētāju. Zoles spēle tiek analizēta ar datorzinātnes un spēļu teorijas līdzekļiem. Tiek pētīti spēlei piemēroti algoritmi un aģentu risinājumi, kas tos izmanto. Zole ir stohastiska, nepilnas informācijas spēle, kas padara to sarežģītu datora analīzei. Bakalaura darba gaitā tiek secināts, ka laba aģenta izveidošanai nepieciešams apvienot Zolei raksturīgu heiristiku izmantošanu ar algoritmisku spēles koka analīzi. Aģenta modelēšanā var izmantot algoritmus, kas izmantoti līdzīgā kāršu spēlē Skat.
Emocionālā intelekta saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību studentiem un medicīnas māsām
2017
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli 2. kursa māszinību programmas studentiem un medicīnas māsām. Pētījumā piedalījās piecdesmit viena māszinību 2. kursa studente vecumā no 19 līdz 29 gadiem (M=21,8,) un piecdesmit viena medicīnas māsa vecumā no 21 līdz 55 gadiem (M=36,6). Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub,1989) Latvijā metodi adaptējusi Signe Knipše, 2010) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte et al., 1998, kā minēts Schutte,…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar emocionālo intelektu strādājošiem un nestrādājošiem studentiem
2020
Pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli strādājošu un nestrādājošu studentu izlasēs. Pētījumā piedalījās 67 studējoši respondenti vecumā no 20 līdz 35 gadiem, vecuma intervālos: no 20 līdz 25 gadi (N=32), no 25 līdz 30 gadi (N=14), no 30 līdz 35 gadi (N=21). Respondentu sadalījums pa dzimumiem sievietes (N=54) un vīrieši (N=13). Respondenti ir strādājoši un nestrādājoši studenti, kuri mācās bakalaura programmās. Pētījumā tika pielietotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja un Emocionālā intelekta aptauja. Rezultāti parādīja ka statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv starp skalām uz emocijām orientētas stratēģ…
Emocionālā intelekta un izdegšanas sindroma saistība tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Latvijā
2019
Dotā pētījuma mērķis bija noskaidot, vai pastāv saistība starp emocionālo intelektu un izdegšanas sindromu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Latvijā. Pētījumā piedalījās 100 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki vecumā no 20 līdz 58 gadiem; 17% sievietes un 83% vīrieši. Pētījumā tika pielietotas trīs aptaujas: a) Sociāldemogrāfiskā anketa; b) Emocionālā intelekta aptauja (The self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et al., 1998, kā minēts Schutte, Malouff, & Bhullar, 2009), Lavijā adaptēja V. Reņģe un J. Ņižņika 2012; c) Maslačas izdegšanas aptauja, Vispārīgā aptauja (Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI-GS, Mslach, Jacson, & Leiter, 1998), Latvijā adaptēja D. Cau…
Tiesības zināt savas tiesības ‘normu plūdu’ un digitālajā laikmetā. Iespējamie risinājumi
2022
Bakalaura darbā apskatītas personas tiesības zināt savas tiesības. Analizējot normatīvo aktu apjomu un saturu dažādos laikmetos, mēģināts noskaidrot, vai īstenot šīs tiesības ir kļuvis vieglāk, vai, gluži otrādi, grūtāk. Aplūkotas digitālā laikmeta sniegtās iespējas — mākslīgā intelekta virtuālie asistenti, likumu elektroniskā forma kā jauna paradigma. Vērtēta to ietekme uz tiesībām zināt savas tiesības.
Vispārizglītojošo skolu jauniešu implicītā intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības
2020
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības, noteikt, kā šie faktori ietekmē akadēmiskos sasniegumus jauniešiem, kā arī veikt Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalas (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castella & Byrne, 2015) adaptāciju Latvijā. Pētījums tika veikts balstoties uz implicītā (nosaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un akadēmiskās pašefektivitātes teorijām. Saskaņā ar citu pētnieku atziņām pastāv sakarība starp implicītām (nojaušamām, noskāršamām) pārliecībām par in…