Search results for "PSI"
showing 10 items of 10516 documents
Stresa noturība studentiem no dažādām studiju programmām
2018
Stress ir viena no galvenajām problēmām ar ko jāsastopas studentiem. Veiktajā pētījumā galvenais uzdevums bija noskaidrot stresa noturības līmeņa atšķirības dažādu mācību programmu studentiem. Pētījums tika veikts starp trīs Latvijas Universitātes studiju programmu studentiem (N = 95), no kuriem 32 (33,6% ) apguva psiholoģiju, 33 (34,7% ) interjera dizaina un 30 ( 31,5% ) vadības zinību studiju programmas. Pētījums tika veikts interneta vidē. Datu vākšanai tika izmantota Latvijas Personības aptaujas ( LPAv-3) Nenoturības pret stresu apakšskala (Perepjolkina ,2014). Rezultāti parādīja, ka būtiskas atšķirības stresa noturības līmeņa rādītajos starp dažādu studiju programmu studentiem nepastāv.
Piedošanas motīvu saistība ar uztverto stresu agrīnā briedumā
2017
Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv saistība starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Pētījumā piedalījās 190 respondenti: 139 sievietes un 51 vīrieši. Agrīnā brieduma izlases grupa tika pielīdzināta pēc vecuma (27 – 35 gadi) (M=31, SD=2,62) un uztvertā stresa kritērijiem. Piedošanas motīvu mērīšanai tika izmantota piedošanas motīvu aptauja (Cox et.al., 2012) un uztvertā stresa mērīšanai tika izmantota (PSS-4) aptauja (Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1982) (adaptējusi Perepjolkina, 2014). Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv sakarības starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Pētījuma rezultāti norāda, ka piedošanas motīvi ir saistība ar uztverto stresu. Iegūtas statistis…
Resilience and Stress Level Differences Across Different Age Groups During the Covid-19 Pandemic
2022
Pētījuma mērķis bija izpētīt atšķirības dzīvesspēka un stresa līmeņa rādītājos dažādās vecuma grupās, kā arī izpētīt dzīvesspēka un stresa līmeņa saistības, kā arī izpētīt iespējamo Covid-19 pandēmijas laika stresoru novērtējumus katrā vecuma grupā. Pētījumā piedalījās 172 respondenti (125 sievietes, 47 vīrieši), kas tika sadalīti trīs vecumgrupās: topošie pieaugušie (20-29 gadi), agrīnie pieaugušie (30-39 gadi), vidējie pieaugušie (40-49 gadi). Pētījuma dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem, Uztvertā stresa skala un Iespējamie stresori Covid-19 pandēmijas laikā. Iegūtie rezultāti norāda atšķirības stresa un dzīvesspēka līmenī dažādu vecumgrupu ietvaros: vid…
Uztvertā stresa, darba – ģimenes konfliktu un miega kvalitātes saistība jauniešiem 18-25 gadu vecumā
2018
Darba mērķis bija noskaidrot kādas sakarības pastāv starp uztverto stresu, darba – ģimenes konfliktu un miega kvalitāti 18 – 25 gadus veciem jauniešiem. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika izmantoti 4 instrumenti: Demogrāfiskā aptauja (sastāv no 9 jautājumiem, tādiem, kā respondenta dzimums, vecums u.tml); Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale; Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983; adaptācija latviešu valodā – Stokenberga, 2010); Daudzdimensionālā darba - ģimenes konflikta skala (Multidimensional Measure of Work-Family Conflict; Carlson, Kacmar, & Williams, 2000; adaptācija latviešu valodā - Zāģere, 2012); Pitsburgas miega kvalitātes indekss (Pittsburgh Sleep Quality Index - PSQ…
Memoria Autobiográfica y Atención. Perspectiva Cognitiva y Experimental.
2017
RESUMEN TESIS Título: Memoria Autobiográfica y Atención. Una perspectiva cognitiva y experimental. Doctoranda: Ana Isabel Agustí López Director de tesis: Juan Carlos Meléndez Moral Este trabajo plantea dos cuestiones u objetivos generales, en primer lugar se pretende comprobar si al estudiar la memoria autobiográfica (MA) existen diferencias entre jóvenes y adultos mayores no solamente en relación al tipo de memoria (episódica y semántica) sino también en relación al componente emocional asociado a los recuerdos y la distribución temporal del recuerdo (infancia/ adolescencia, bump de reminiscencia y recuerdos recientes). En segundo lugar, se pretende estudiar la atención mediante tareas de …
Izdegšanas un stresa pārvarēšanas stratēģiju saistības strādājošiem un nestrādājošiem studentiem
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv izdegšanas un stresa pārvarēšanas stratēģiju rādītāju statistiski nozīmīga saistība strādājošu un nestrādājošu studentu grupās. Pētījumā piedalījās 100 respondenti (N=100), vecumā no 17 līdz 55 gadiem, no tiem 60 sievietes un 40 vīrieši. Pētījuma gaitā, respondenti tika iedalīti 2 grupās (katrā grupā 50 respondenti). 50 respondenti, kuri tikai studē un 50 respondenti, kuri studē un strādā. Kā mērinstrumenti tikai izmantota akadēmiskās izdegšanas aptauja studentiem un stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja. Respondentiem tika lūgts aizpildīt aptauju elektroniski. Dalībnieki tika izvēlēti pēc pieejamības principa. Pētījuma rezultāti norāda, ka konsta…
Studentu piederības izjūtas akadēmiskajai videi saistība ar studentu akadēmiskajiem sasniegumiem un apmierinātību ar dzīvi
2021
Piederības izjūta tiek definēta, kā personīgas iesaistīšanās pieredze kādā sistēmā vai vidē, kur cilvēks jūtas kā šīs sistēmas vai vides neatņemama sastāvdaļa (Hagerty, Lynch-Sauer, Patusky, Bouwsema & Collier, 1992). Vajadzība pēc piederības pastāv visos cilvēkos un visās kultūrās (Baumeister & Leary, 1995). Savukārt, piederības izjūta skolai vai universitātei ietver sevī studenta uztveri par to, kā viņš iederas un vai redz sevi kā piederīgu šai skolai kopā ar citiem (Freeman, et al., 2007). Pētījuma mērķis bija veikt divu studentu piederības izjūtas augstskolai aptauju adaptāciju latviešu valodā, pārbaudīt šo metožu iekšējo saskaņotību un konverģento validitāti, kā arī pantu reakcijas un …
Studentu sasniegumu motivācijas saistība ar uztverto atbalstu no ģimenes, augstskolas un kursabiedriem
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp studentu sasniegumu motivāciju un uztverto atbalstu no ģimenes, augstskolas un kursabiedriem. Pētījumā piedalījās 62 Latvijas Universitātes studenti (58 sievietes, 4 vīrieši), vecumā no 18 līdz 53 gadiem (M = 24,32 gadi, SD = 5,59). Uztvertā atbalsta mērīšanai tika izmantota “Daudzdimensionālā atbalsta skala” (Multidimensional scale of perceived social support (MSPSS), Zimet, Zahlem, Zimet, & Farley, 1988; latviešu valodā adaptēja Voitkāne, Miezīte, Raščevska, 2004), kura tika paplašināta, lai iekļautu uztverto atbalstu no kursabiedriem, augstskolas kā institūcijas, augstskolas pasniedzējiem un studentu pašpārvaldes. Sasniegumu mo…
Karjeras mērķu kvalitātes un satura un proaktīvas karjeras uzvedības atšķirības dažādu kursu un līmeņu studentiem
2021
Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai karjeras mērķu kvalitātei ir saistības ar proaktīvu karjeras uzvedību un kā karjeras mērķu saturs un kvalitāte un proaktīva karjeras uzvedība atšķiras dažādu nozaru, līmeņu un kursu studentiem. Pētījumā piedalījās 168 dažādu nozaru, līmeņu un kursu studenti. Izmantotas 3 aptaujas, kas adaptētas latviešu valodā darba ietvaros: Karjeras mērķu kvalitātes aptauja (Career Goals Quality, Greco, 2016), Karjeras mērķu aptauja (Career Goals, Seibert, Kraimer, Holtom & Pierotti, 2013) un Proaktīvas karjeras uzvedības aptauja (Proactive Career Behavior Measure, Strauss, Griffin & Parker, 2012). Pētījumā noskaidrots, ka karjeras mērķu kvalitātei un proaktīvai …
Vidusskolēnu iesaistes skolā un depresijas pazīmju saistība
2017
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā vidusskolēnu iesaiste skolā ir saistīta ar novērotajām depresijas pazīmēm. Pētījuma sekundārs mērķis bija izvērtēt, vai pastāv atšķirības starp iesaisti skolā un depresijas pazīmēm un to saistībām meiteņu un zēnu grupā, kā arī grupās ar dažādu depresijas pazīmju izpausmes intensitāti. Pētījumā piedalījās 126 skolēni, no tiem 71 meitene un 55 zēni, vecumā no 16 – 20 gadiem, kuri šobrīd mācās 10.-12. klasē. Iesaistes skolā noteikšanai pētījuma ietvaros tika adaptēta un izmantota Epltona (Appleton), Kristensones (Christenson), Kima (Kim) un Rešlijas (Reschly) izveidotā aptauja par iesaisti skolā (School Engagement Instrument) (Appleton, Christenson, Kim, & R…