Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Parastās mellenes Vaccinium myrtillus (L.) rametu vecuma un izmēru struktūras salīdzinājums dažāda vecuma mētrāju audzēs Slīteres nacionālā parka ter…
2018
Mellene ir sīkkrūmu suga, kas ir viena no biežāk sastopamajām zemsedzes veģetācijas sugām boreālo mežu ekosistēmās, tomēr tā netiek pietiekami novērtēta. Mellene pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, un tās klātbūtne ir viens no rādītājiem par mežu augšanas apstākļu bagātināšanos. Līdzīgi kā kokiem arī mellenes gadskārtas sniedz informāciju par apstākļiem konkrētajā teritorijā, taču par īsāku laika periodu. Par pētījuma vietu izvēlēts Slīteres nacionālais parks un tā apkārtne, jo tajā pārstāvēti dažāda vecuma mētrāji, kā arī tādēļ, ka noteiktā Slīteres nacionālā parka teritorijā iepriekš veidojies degums. Šajā teritorijā kopumā izveidots 21 parauglaukums (10 x 10m). Seši parauglaukumi i…
Glicerīna transportsistēmas un Hog1 loma raugu šūnu dzīvotspējas saglabāšanā anhidrobiozes stāvoklī
2015
Šī darba mērķis bija izpētīt glicerīna transportsistēmu un Hog1p iespējamo lomu raugu šūnu dzīvotspējas saglabāšanā anhidrobiozes stāvoklī. Lai sasniegtu šo mērķi, izmantoja raugu Saccharomyces cerevisiae BY4741 un tā izogēnos celmus, kuriem trūka viens vai vairāki gēni, kuri ir atbildīgi par glicerīna transportiera Stl1p, glicerīna eksporta kanāla Fps1p un regulatorās Hog1p MAP kināzes ekspresiju raugu šūnās. Darbam bija izvirzīti sekojošie uzdevumi: izpētīt S. cerevisiae BY4741 spējas pāriet anhidrobiozes stāvoklī; novērtēt glicerīna transportsistēmu Stl1p un Fps1p, ka arī Hog1p ietekmi uz raugu šūnu rezistenci pret dehidratāciju; izpētīt raugu spējas pārdzīvot osmotisko stresu un šīs ied…
Āra bērza Betula pendula rejuvenilizāciju ietekmējošie faktori audu kultūrā
2018
In vitro kultūras uzsākšana un dzinumu rejuvenilizācija no reproduktīvajā fāzē esošiem bērziem ir apgrūtināta un bieži vien nav veiksmīga. Līdz šim nav izstrādāti ne fizioloģiskie, ne molekulārie marķieri bērzu in vitro dzinumu juvenilitātes pakāpes novērtēšanai, kas ļautu izsekot rejuvenilizācijas procesam un noskaidrot tā ietekmējošos faktorus. Darbu veica ar mērķi noskaidrot āra bērza in vitro dzinumu rejuvenilizāciju ietekmējošos faktorus audu kultūrā un izstrādāt fizioloģiskos un molekulāros āra bērza juvenilitātes marķierus. Darbā noteica subkultūras ilguma, slāpekļa un saharozes koncentrācijas un augu augšanas regulatoru ietekmi uz nostabilizētu bērza in vitro dzinumu rejuvenilizācij…
Āra bērza Betula pendula dzinumu kultūras iniciācija in vitro un tās morfogēnais potenciāls
2016
Āra bērzs ir saimnieciski nozīmīga koku suga gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Augstais pieprasījuma pēc bērza koksnes liek lielāku uzmanību pievērst selekcijai un kvalitatīvu bērza mežaudžu ierīkošanai. Bērzus pavairojot veģetatīvi, var saīsināt selekcijas cikla ilgumu par 10 – 15 gadiem, tādējādi ievērojami palielinot selekcijas efektivitāti. Nobriedušajā fāzē esošus bērzus ir grūti pavairot ar klasiskajām veģetatīvās pavairošanas metodēm, tādēļ mikropavairošanu var izmantot kā alternatīvu. Tomēr sarežģījumus rada veiksmīgas in vitro kultūras uzsākšana no nobriedušiem bērziem. Darbu veica ar mērķi noskaidrot āra bērza in vitro dzinumu kultūras uzsākšanas ietekmējošos faktorus un noteikt ie…
Gripas vīrusa hemaglutinīna fragmenta strukturāla izpēte un eksponēšana uz vīrusiem līdzīgo daļiņu virsmas
2015
Iekļaujot vakcīnā konservatīvus vīrusa proteīnu domēnus, būtu iespējams nodrošināt plaša spektra aizsardzību pret dažādiem gripas vīrusu apakštipiem. Viens no šādiem konservatīviem rajoniem ir hemaglutinīna (HA) stalka peptīds HA2.3. Bakalaura darba mērķis bija noteikt HA2.3 struktūru, tā eksponēšanas iespējas uz dažādu vīrusiem līdzīgo daļiņu (VLP) virsmas, un pētīt šo daļiņu imunoloģiskās īpašības. Pētījumā tika veikta HA2.3 ekspresija, attīrīšana, kristalizācija. Izmantojot rentgenstaru difrakciju, tika noteikts, ka HA2.3 struktūra vides pH 5,5 atbilst natīvajai HA stalka trimēra post fusion konformācijai. HA2.3 tika ķīmiski konjugēts pie dažādu VLP virsmas, kuras pēc tam izmantoja peļu …
Latvijā ligzdojošo ziemeļu gulbju populācijas ģenētiksā daudzveidība
2018
Ziemeļu gulbis ir Latvijā ligzdojoša putnu suga, kas pasaulē ir sastopama plašā diapazonā lielākoties Eiropā un Eirāzijas ziemeļos. Darbā tika veikta polimorfo uz retrotranspozoniem balstītu iPBS praimeru atlase, lai noteiktu Ziemeļu gulbju ģenētisko daudzveidību. Darbā izmantoti Ziemeļu gulbju paraugi tika ievākti Kurzemes reģionā. Polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) produkti tika vizualizēti agarozes gēla elektroforēzē. Atlasītajam praimerim 2075 kopumā tika konstatēti 31 lokusi ar 28 polimorfiem lokusiem (90.32 %) Darbā apskatītās 22 ligzdu ģenētiskā līdzība ir augstāka par 77%. Veicot analīzi vienas ligzdas ietvaros visaugstāko polimorfo lokusu skaitu uzrādīja ligzda Nr.1 ar 16 polimorfie…
Retrotranspozonu struktūra parastās priedes (Pinus sylvestris L.) genomā un to ekspresija
2014
ANOTĀCIJA Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”. Pētījuma mērķis bija identificēt aktīvos retrotranspozonus parastās priedes (Pinus sylvestris L.) genomā un raksturot to transkripcijas līmeni dažādu stresa veidu ietekmē kontrolētos apstākļos. Pētījumā izmantoti nespecifiskie retrotranspozonu marķieri balstīti uz augsti konservatīvām tRNS piesaistes vietām. Viena klona priežu rametus pakļāva dabā izplatītam karstuma stresam, kukaiņu invāzijai (priežu hermess (Pineus pini L.), kā arī mākslīgi izraisītai augu hormonu (abscīzskābes un salicilskābes) ietekmei. Darba rezultātā identificēti pārsvarā I klases mobīlo elementu pārstāvji, kā arī tos saturošie himēr…
Ložņu āboliņa (Trifolium repens L.) Karpatu kalnu un Latvijas populāciju ģenētiskās daudzveidības salīdzinājums
2019
Sandra Dombrovska (2019): Ložņu āboliņa (Trifolium repens L.) Karpatu kalnu un Latvijas populāciju ģenētiskās daudzveidības salīdzinājums. Ložņu āboliņš (Trifolium repens L.) ir viens no plaši izmantotajiem lopbarības augiem visā pasaulē. Izmantots kā modeļobjekts. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt Karpatu kalnu savvaļas populāciju un šķirnes “Daile” materiālu daudzveidību un retrotranspozonu kustību pēc UV gaismas stresora ietekmes. Bakalaura darba izstrādes laikā tika izdalīts DNS no 117 izkaltētiem paraugiem. Tika veikta iPBS analīze, klasteru analīze, UV-B starojuma ietekmes analīze. Rezultāti liecina, ka šķirnes "Daile" populācija iedalās divās atsevišķās grupās un Slovākijas genoti…
Q-drudža ierosinātāja Coxiella burnetii sastopamība slaucamo govju ganāmpulkos Latvijā
2019
Darba mērķis bija noskaidrot Q-drudža ierosinātāja Coxiella burnetii sastopamību slaucamo govju ganāmpulkos Latvijā, nosakot baktērijas DNS klātbūtni piena un koppiena paraugos kvalitatīvi un kvantitatīvi. Bakalaura darbs tika veikts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”, Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijā, Molekulārās bioloģijas nodaļā. Bakalaura darbs tika izstrādāts laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada maijam. Pētāmie paraugi iegūti laika posmā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada martam, analizētie paraugi ņemti no slaucamo govju ganāmpulkiem visā Latvijas teritorijā. Darbā tika izmantota molekulārās bioloģijas metode, kas…
Ģenētiskās izmaiņas pārmantotās melanomas pacientiem Latvijā
2017
Melanoma ir multifaktoriāla slimība, kas attīstās ādas pigmenta šūnu, melanocītu, nekontrolētas dalīšanās rezultātā. Bakalaura darba mērķis bija izvērtēt izmaiņas augsta un vidēja riska melanomas jutības gēnos pacientiem, kuru anamnēzē ir vairāki saslimšanas gadījumi ar melanomu vai arī saslimšanas gadījumi ar aizkuņģa dziedzera audzēju vai nervu sistēmas audzēju. Kopā darbā izanalizēti 39 melanomas pacienti, 9 pacientu ģimenes locekļi un viens pacients ar acs melanomu. Ar paralēlo daudzķēžu sekvenēšanas metodi izanalizētajos 4 gēnos (BAP1, POT1, CDKN2A un MC1R) kopumā atrastas 11 nomaiņas. Papildus 3 analizētajos gēnos (TERT, CDK4 un MITF) izmaiņas atrastas netika. Kā potenciāli bīstamas n…