Search results for "sociālo"

showing 10 items of 94 documents

Sižeta-lomu rotaļa kā sociālo prasmju veicinātāja jaukta vecuma grupā pirmsskolā

2020

Tēma: Sižeta - lomu rotaļa kā sociālo prasmju veicinātāja jaukta vecuma grupā pirmsskolā. Autors: Laura Murāne Darba zinātniskais vadītājs: Docente, Dr. paed. Ilze Šūmane Mērķis: Izzināt sižeta - lomu rotaļas izmantošanas iespējas sociālo prasmju veicināšanai jaukta vecuma grupa pirmsskolā. Pētījuma metodes: Teorētiskās literatūras analīze, pedagoģiskā novērošana, pedagoģiskā izmēģinājuma darbība. Kvalifikācijas darbā tiek analizēti jautājumi par iespēju izmantot sižeta - lomu rotaļu jaukta vecuma grupā pirmsskolā sociālo prasmju veicināšanai. Darbā tika analizēta literatūra par sociālās prasmēm, vecumposmu īpatnībām un sižeta - lomu rotaļu. Empīriskajā daļā ir veikta pedagoģiskā novērošana…

Pedagoģiskais novērojumsPedagoģijavecumposmu darbības raksturojumsSižeta - lomu rotaļasSociālo pramju būtība
researchProduct

Jaunākā vecuma bērnu sociālo prasmju sekmēšana vizuālās mākslas nodarbībās pirmsskolā

2021

Autore šo kvalifikācijas darbu ir rakstījusi par jaunākā vecuma bērnu sociālo prasmju sekmēšanu vizuālās mākslas nodarbībās pirmsskolā. Darba autore Juta Damberga, darba vadītāja docētāja Daiga Kalēja -Gasparoviča. Darbā ir analizēta jaunāko bērnu sociālo prasmju sekmēšana vizuālās mākslas nodarbībās pirmsskolā, pedagoģiskais vērojums un neformāla pedagogu intervija. Darba uzdevumi: 1.Teorētiski analizēt literatūru par sociālajām prasmēm un to sekmēšanu; 2.Teorētiski analizēt literatūru par bērnu vecumposmu; 3.Analizēt literatūru par vizuālās mākslas nodarbībām pirmsskolā; 4.Pārbaudīt teorētiskās atziņas empīriskā pētījumā un analizēt iegūtos rezultātus. Pēc kvalifikācijas darba izstrādes v…

Pirmsskolas pedagoģijaBērnu sociālo prasmju sekmēšanaJaunākais vecumsSociālās prasmesVizuālās mākslas nodarbības pirmsskolā
researchProduct

3-4 gadīgu bērnu sociālo prasmju sekmēšana rotaļās

2017

Kvalifikācijas darbs izstrādāts par tēmu 3-4 gadus vecu bērnu sociālo prasmju sekmēšana rotaļās. Kvalifikācijas darbs izstrādāts ar mērķi teorētiski pētīt un empīriski pārbaudīt 3-4 gadus vecu bērnu sociālo prasmju sekmēšanas iespējas rotaļās. Pētījums sastāv no divām daļām – teorētiskās un empīriskās. Teorētiskajā literatūrā analizējot tādu autoru darbus kā D. Dzintare, I. Stangaine, D.Lieģeniece, G. Svence, Ļ. Vigotskis, D. Elkoņins, N. Mihaiļenko u.c. pētīts sociālo prasmju jēdziens, analizēts 3-4 gadu vecumposms, noteikta rotaļu loma pirmsskolas vecuma bērnu sociālajā attīstībā. Īpaša uzmanība pievērsta daudzveidīgu radošo rotaļu organizēšanas un vadības iespējām sociālo prasmju attīstī…

Pirmsskolas pedagoģijaSociālās prasmes3-4 gadus vecu bērnu sociālo prasmju sekmēšana rotaļāsRadošā rotaļaRotaļa
researchProduct

Mācību vide kā bērna sociālo prasmju sekmētāja pirmsskolā

2019

Kvalifikācijas darba tēma ir “Mācību vide kā bērna sociālo prasmju sekmētāja”. Darba teorētiskajā daļā tiek apskatītas šādas tēmas, kā sociālo prasmju būtība un kritēriji, 1,5 -3 gadus vecu bērnu pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums un mācību vide kā sociālo prasmju sekmētāja. Balstoties uz teorētiskajām atziņām tika organizēts un veikts pētījums, kurā tika izmantoti sociālā prasmju kritēriji bērnu novērtēšanai sākumā un beigās un mācību vides izvērtēšana. Darbs sastāv no 39 lapaspusēm, 6 tabulām, 4 attēliem, 36 literatūras avotiem.

Pirmsskolas pedagoģijamācību videsociālā prasmesbērnu attīstībasociālo prasmju kritēriji
researchProduct

4 – 5 gadu vecu bērnu sociālo prasmju sekmēšana rotaļdarbībā pirmsskolā

2021

Mērķis: pārbaudīt teorētiskās atziņas, lai rastu atbildi uz pētījuma jautājumu - kā rotaļdarbība pirmsskolā sekmē 4-5 gadu vecu bērnu sociālās prasmes. Pētījuma metodes: 1.Teorētiskās literatūras un avotu analīze; 2.Pedagoģiskā novērošana; 3.Pedagoģiskā izmēģinājumdarbība; 4.Anketēšana; 5.Novērojumu datu apstrāde un analīze. Kvalifikācijas darba apjoms: 51 lpp., 15 attēli, 5 tabulas, 11 pielikumi, 29 izmantotās literatūras un avoti. Teorētiskā daļa ietver izvilkumus no dažādiem pedagoģijas un psiholoģijas autoru darbiem, grāmatām, publikācijām, rakstiem un to analīzi. Empīriskajā daļā tika veikta pedagoģiskā novērošana privātajā pirmsskolas izglītības iestādē, kā rezultātā tika izveidots at…

Pirmsskolas pedagoģijarotaļdarbībaintelektuālā attīstībasociālās prasmessociālo prasmju attīstībapirmsskolas vecuma bērni
researchProduct

Problemātiska sociālo tīklu lietošana un apmierinātība ar attiecībām pieaugušajiem

2022

Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp problemātisku sociālo tīklu lietošanu un apmierinātību ar attiecībām pieaugušajiem. Pētījumā piedalījās 77 pieaugušie vecumā no 18- 44 gadiem, kuri romantiskajās attiecībās ir vismaz 1 gadu. Sociālo tīklu atkarības skala (/SNS/-Social Networking Addiction Scale, Shahnawaz & Rehman, 2020) tika izmantota problemātiskas sociālo tīklu lietošanas mērīšanai, un Apmierinātības ar attiecībām aptauja (/IMS/- Index of Marital Satisfaction, Hudson, 1982) tika izmantota apmierinātības ar attiecībām mērīšanai. Pētījumā netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp problemātisku sociālo tīklu lietošanu un apmierinātību ar attiecībām, taču tika konst…

Problemātiska sociālo tīklu lietošanaApmierinātība ar attiecībāmPieaugušieSociālie tīkliPsiholoģija
researchProduct

Reliģiozitātes un prosociālas uzvedības saistības

2021

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp reliģiozitāti un prosociālo uzvedību un noskaidrot, vai reliģiozitāte ir saistīta ar prosociālu uzvedību un otrādi. Pētījuma izlasi veido 54 respondenti vecumā no 18 līdz 66 gadiem (M=41,68 SD=14,14), no kuriem 28 sievietes, un 26 vīrieši. Reliģiozitātes mērīšanai tika izmantota Z - 15 skala (Zentralitätskala Z-15, Huber, 2003, 2004), Prosociālās uzvedības tendenču mērīšanai tika izmantota Prosociālo tendenču aptauja (Prosocial Tendencies Measure, PTM, Carlo & Randall, 2002). Pētījuma gaitā tika atbildēts uz izvirzīto jautājumu un iegūtie dati ļāva secināt, ka pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp reliģiozitāti un visiem prosociā…

Prosociālo tendenču aptaujaPsiholoģijareliģiozitāteprosociāla uzvedībaZ - 15 skala
researchProduct

Uz skolēnu kompetencēm balstītā sociālo zinību mācību priekšmeta standarta ieviešana pamatskolās

2018

Soročina O. (2017) “Uz skolēnu kompetencēm balstītā sociālo zinību mācību priekšmeta standarta ieviešana pamatskolās”. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte – 86 lpp., 6 attēli, 6 tabulām, bibliogrāfija – 46 avoti latviešu, angļu un krievu valodās, 3 pielikumiem. Darbs sastāv no ievada, 3 daļām, 6 apakšnodaļām, secinājumiem un 3 pielikumiem. Darba mērķis: analizēt sociālo zinību skolotāju izpratni par kompetenču pieeju un nodefinēt sociālo zinību skolotāju profesionālās vajadzības satura reformas kontekstā. Pētījuma dizains: pamatotā teorija. Darba pētījuma metode ir aptauja. Pamata metodes teorētiskā analīze un sintēze, aptauja, personīgas pieredzes refleksija. Pirmajā nodaļā tiek ve…

SOCIĀLĀ UN PILSONISKĀ PRATĪBAKOMPETENČU PIEEJACAURVIJU PRASMESPedagoģijaSOCIĀLO ZINĪBU SKOLOTĀJA KOMPETENCE
researchProduct

Rotaļas un spēles bērnu sociālās jomas apguves veicināšanai jaukta vecuma grupā pirmsskolā

2020

Bakalaura darba temats ir „Rotaļas un spēles sociālās jomas apguves veicināšanai jaukta vecuma grupā pirmsskolā”. Darba autore: Agnese Znotiņa. Darbā tika norādīti šādi atslēgvārdi – prasmes, sociālo zinību mācību joma, spēle, rotaļa. Pētījuma mērķis - izzināt un praktiski pētīt sociālās jomas apguves prasmju sekmēšanu rotaļās un spēlēs jauktā pirmsskolas vecumā. Darbs ir balstīts uz veiktā pētījuma par sociālās jomas apguves sekmēšanas iespējām rotaļdarbības procesā, jaukta vecuma grupā, bērnu vecums 4 – 5 gadi. Darba 1. nodaļā tiek analizēta teorija par bērnu sadarbības prasmēm, par to veicināšanas iespējām rotaļās un spēlēs. Teorija balstās uz galvenokārt šādu autoru teorētiskajām atziņā…

Skolas pedagoģijarotaļasociālo zinību jomaprasmesspēle
researchProduct

Drug use patterns among social media users - a comparison between Covid-19 the first and the third wave

2021

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt narkotisko vielu lietotāju lietošanas paradumus trešā Covid-19 pandēmijas viļņa laikā un salīdzināt to ar pirmā viļņa situāciju Latvijas sociālo mediju lietotāju vidū. Autore izvirzīja šādus pieņēmumus – izklaides vietu slēgšana samazina izklaides narkotisko vielu lietošanu, narkotiskās vielas lieto vairāk Covid-19 izraisītā stresa dēļ, tie, kuri lieto biežāk, izteiks paaugstinātu vēlmi pēc atbalsta pakalpojumiem un trešajā vilnī narkotiskās vielas lieto vairāk, kā pirmajā. Veicot tiešsaistes aptauju un analizējot datus, apstiprinājās tikai pirmā hipotēze. Autore secina, ka vairumam lietotāju paradumi nav mainījušies, taču novērojamas nianses, kas parāda, k…

SocioloģijaCovid-19 pandēmijasociālo mediju lietotājinarkotiskās vielasnarkotisko vielu lietotājinarkotisko vielu lietošanas paradumi
researchProduct