Search results for "Emocionālais intelekts"
showing 10 items of 34 documents
Akadēmiskā prokrastinācija, emocionālais intelekts un kontroles lokuss studentiem.
2016
Šī maģistra darba mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā emocionālais inteleks un kontroles lokuss paredz prokrastināciju un noteikt saistības starp prokrastināciju, emocionālo intelektu un kontroles lokusu. Pētījumā piedalījās 109 studējoši respondenti vecumā no 19 līdz 42 gadiem (M = 25,5; SD = 5,43). Pētījumā tika pielietotas trīs aptaujas: Akadēmiskās prokrastinācijas aptauja (Academic Procrastination Scale, Lay,1986), Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, STREIT, Schutte et al., 1998, kā minēts Shutte, Malouff & Bhullar, 2009) un Internālā – eksternālā kontroles lokusa skala (Rotter, J.B., 1966). Rezultāti rāda, ka prokrastinācija negatīvi korelē ar…
Kriminogēnas domāšanas un emocionālā intelekta saistība ieslodzīto personu grupās, kuri veikuši atkārtotus likumpārkāpumus un kuri noziegumu izdarīju…
2020
Maģistra darba mērķis bija noteikt saistību starp likumpārkāpēju kriminogēnas domāšanas tendencēm, emocionālo intelektu, kā arī noteikt atšķirību starp likumpārkāpēja kriminogēnas domāšanas tendencēm un emocionālo intelektu, ieslodzīto personu grupās kuri veikuši atkārtotus likumpārkāpumus un kuri noziegumu izdarījuši pirmo reizi. Pētījumā piedalījās 94 respondenti, tie bija notiesāti vīrieši, kuri šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā. Katrs no respondentiem aizpildīja divas anketas: “Likumpārkāpēja domāšanas veids” (The Measure of Offender Thinking Style/MOTS/, Mandracchia, Morgan, Garos, & Gar- land, 2007) un “Emocionālā intelekta aptauja” (The Self-Report Emotional Intelligence Test, STREIT…
Subjektīvā kontroles lokusa un emocionālās inteliģences ietekme uz izdegšanas sindromu Latvijas medicīnas studentiem un rezidentiem
2019
Izdegšanas sindromu veicina hronisks stress. Augsts emocionālais intelekts (EI) pasargā no izdegšanas. Internāls kontroles lokuss (KL), uzskats, ka dzīves notikumi ir atkarīgi no savas rīcības, prognozē zemāku izdegšanu. Mērķis: Izpētīt EI un KL ietekmi uz izdegšanas sindromu medicīnas studentiem un rezidentiem Latvijā. Uzdevumi: Noteikt izdegšanu, EI un KL Latvijas ārstniecības studentiem un rezidentiem un kā tie ietekmē izdegšanu. Materiāli un metodes: Medicīnas studenti un rezidenti šķērsgriezuma pētījumā brīvprātīgi, anonīmi aptaujāti ar sociāldemogrāfisko rādītāju aptauju, EI skalu (Schutte et al., 1998, Latvijā adaptējuši Reņģe un Ņižņika,2012), Internālā–Eksternālā KL skalu (Rotter, …
Vardarbības pieredzes izteiktības saistības ar emocionālo intelektu un orientāciju uz nākotni no vardarbības ģimenē cietušiem pusaudžiem
2018
Pētījuma mērķis bija izpētīt kāda ir sakarība starp vardarbības pieredzes izteiktību, emocionālo intelektu un orientāciju uz nākotni no vardarbības ģimenē cietušiem pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 104 respondenti (53 zēni un 51 meitene), vecumā no 11 – 15 gadiem. Pētījumā izmantotas 3 aptaujas – Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire; Fink, Bernstein, Handelsman, Foote, & Lovejoy, 1995), lai noteiktu vardarbības pieredzes izteiktību; Emocionālā intelekta aptauja (The Self – Report Emotional Intelligence Test; Schutte, Malouff & Bhullar (2009), lai pētītu emocionālā intelekta rādītājus; Orientācijas uz nākotni aptauja, Kolesovs, (2015), Kolesovs & Sadauska, (2016), lai pētī…
Emocionālā intelekta rādītāju saistība ar piesaistes stilu sievietēm romantiskajās attiecībās
2019
Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai sievietēm starp emocionālā intelekta vispārīgajiem rādītājiem un romantisko attiecību piesaistes stilu dimensijām pastāv statistiski nozīmīga sakarība, kā arī noteikt vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp emocionāla intelekta vispārīgajiem rādītājiem un piesaistes stiliem sievietēm romantiskajās attiecībās. Petījumā piedalījās 98 respondetes, kuras ir romantiskajās attiecībās. Emocionālā intelekta mērījumiem tika izmantota- Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et al., 1998), Latvijā to adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika (2012). Romantisko attiecību piesaistes stilu dimensiju mērījumiem …
Emocionālā intelekta, metakognitīvo prasmju un skatu punkta ieņemšanas saistība
2020
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv pozitīvas saistības starp metakognitīvajām prasmēm, emocionālo intelektu un skatu punkta ieņemšanu. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki, 51 viena sieviete (78,46%) un 14 vīrieši (21,54%) vecumā no 19-39 gadiem. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no četrām Latvijas universitātēm ar izglītības stāžu no 12 - 23 gadiem. Dalībnieku emocionālā intelekta rādītāji tika noteikti ar Emocionālā intelekta aptauju (The Self-Report Emotional Intelligence Test - SREIT, Schutte, Mauloff & Bhullar, 2009). Latvijā aptauju tulkojuši un adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika (2012). Metakognitīvo prasmju rādītāji tika noteikti ar…
Sakarība starp pedagogu sociālo intelektu un pašaktualizāciju.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pedagogu sociālais intelekts līmenis ir saistīts ar viņu pašaktualizācijas līmeni. Datu ievākšanai tika izmantotas 2 aptaujas: Tromso Sociālā intelekta aptauja (Tromsø Social Intelligence Scale, Silvera, Martinussen, & Dahl, 2001; Latvijā adaptējusi Ilona Kuzņecova un Ieva Šlosberga 2006.gadā); Īss pašaktualizācijas indekss (Short Index of Self-actualization, Jones & Crandall, 1986; aptauja tika adaptēta latviešu valodā šī bakalaura darba ietvaros). Pētījumā piedalījās 92 pedagogi (77 sievietes, 15 vīrieši), kas pētījuma gaitā tika sadalīti grupās pēc vecuma, dzimuma, darba stāža, izglītības līmeņa un pēc priekšmeta, kuru pedagogs māca. Pētījuma rezultāt…
Emocionālā intelekta un personības iezīmju saistība ar sociālās trauksmes rādītājiem kibervidē un klātienē
2022
Pētījuma mērķis bija adaptēt emociju atpazīšanas un lielā piecinieka personības pašnovērtējuma aptaujas, izveidot Sociālās trauksmes klātienē un kibervidē aptauju un noskaidrot, kādas saistības pastāv starp emociju atpazīšanu un personības iezīmēm - neirotismu, ekstraversiju, atvērtību pieredzei, labvēlīgumu, apzinīgumu - sociālās trauksmes rādītājos klātienē un kibervidē. Papildus noskaidrot, kādas saistības pastāv starp vecumu un sociālās trauksmes rādītājiem klātienē un kibervidē. Pētījumā piedalījās 511 brīvprātīgie respondentie. Pētījuma respondentu vidū 450 (88,06 %) ir sievietes un 61 (11,93 %) vīrieši, vecumā no 14 līdz 92 gadiem. Respondentu vidējais vecums - 28 gadi (SD = 9,54). P…
Emocionālā intelekta saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību studentiem un medicīnas māsām
2017
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli 2. kursa māszinību programmas studentiem un medicīnas māsām. Pētījumā piedalījās piecdesmit viena māszinību 2. kursa studente vecumā no 19 līdz 29 gadiem (M=21,8,) un piecdesmit viena medicīnas māsa vecumā no 21 līdz 55 gadiem (M=36,6). Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub,1989) Latvijā metodi adaptējusi Signe Knipše, 2010) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte et al., 1998, kā minēts Schutte,…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar emocionālo intelektu strādājošiem un nestrādājošiem studentiem
2020
Pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli strādājošu un nestrādājošu studentu izlasēs. Pētījumā piedalījās 67 studējoši respondenti vecumā no 20 līdz 35 gadiem, vecuma intervālos: no 20 līdz 25 gadi (N=32), no 25 līdz 30 gadi (N=14), no 30 līdz 35 gadi (N=21). Respondentu sadalījums pa dzimumiem sievietes (N=54) un vīrieši (N=13). Respondenti ir strādājoši un nestrādājoši studenti, kuri mācās bakalaura programmās. Pētījumā tika pielietotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja un Emocionālā intelekta aptauja. Rezultāti parādīja ka statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv starp skalām uz emocijām orientētas stratēģ…