Search results for "emocionāla"
showing 10 items of 73 documents
Emocionālā intelekta, metakognitīvo prasmju un skatu punkta ieņemšanas saistība
2020
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv pozitīvas saistības starp metakognitīvajām prasmēm, emocionālo intelektu un skatu punkta ieņemšanu. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki, 51 viena sieviete (78,46%) un 14 vīrieši (21,54%) vecumā no 19-39 gadiem. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no četrām Latvijas universitātēm ar izglītības stāžu no 12 - 23 gadiem. Dalībnieku emocionālā intelekta rādītāji tika noteikti ar Emocionālā intelekta aptauju (The Self-Report Emotional Intelligence Test - SREIT, Schutte, Mauloff & Bhullar, 2009). Latvijā aptauju tulkojuši un adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika (2012). Metakognitīvo prasmju rādītāji tika noteikti ar…
Sakarība starp pedagogu sociālo intelektu un pašaktualizāciju.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pedagogu sociālais intelekts līmenis ir saistīts ar viņu pašaktualizācijas līmeni. Datu ievākšanai tika izmantotas 2 aptaujas: Tromso Sociālā intelekta aptauja (Tromsø Social Intelligence Scale, Silvera, Martinussen, & Dahl, 2001; Latvijā adaptējusi Ilona Kuzņecova un Ieva Šlosberga 2006.gadā); Īss pašaktualizācijas indekss (Short Index of Self-actualization, Jones & Crandall, 1986; aptauja tika adaptēta latviešu valodā šī bakalaura darba ietvaros). Pētījumā piedalījās 92 pedagogi (77 sievietes, 15 vīrieši), kas pētījuma gaitā tika sadalīti grupās pēc vecuma, dzimuma, darba stāža, izglītības līmeņa un pēc priekšmeta, kuru pedagogs māca. Pētījuma rezultāt…
Uztvertais skolotāju atbalsts, sociāli emocionālais distress un sociāli emocionālā veselība 14-17 gadus veciem jauniešiem
2020
Šī pētījuma ietvaros tika veikta uztvertā skolotāju atbalsta, sociāli emocionālā distresa un sociāli emocionālās veselības sakarību un atšķirību izpēte, izmantojot psiholoģiskās veselības duālo faktoru modeli, kura ietvaros psiholoģiskās veselības pozitīvie un negatīvie aspekti tiek pētīti kombinēti, veidojoties četrām psiholoģiskās veselības apakšgrupām: plaukstoši jaunieši (zemi distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi), trausli jaunieši (zemi distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi), simptomātiski, bet apmierināti jaunieši (augsti distresa simptomi un augsti psiholoģiskie resursi) un satraukti jaunieši (augsti distresa simptomi un zemi psiholoģiskie resursi). Pētījumā pi…
Emocionālā intelekta un personības iezīmju saistība ar sociālās trauksmes rādītājiem kibervidē un klātienē
2022
Pētījuma mērķis bija adaptēt emociju atpazīšanas un lielā piecinieka personības pašnovērtējuma aptaujas, izveidot Sociālās trauksmes klātienē un kibervidē aptauju un noskaidrot, kādas saistības pastāv starp emociju atpazīšanu un personības iezīmēm - neirotismu, ekstraversiju, atvērtību pieredzei, labvēlīgumu, apzinīgumu - sociālās trauksmes rādītājos klātienē un kibervidē. Papildus noskaidrot, kādas saistības pastāv starp vecumu un sociālās trauksmes rādītājiem klātienē un kibervidē. Pētījumā piedalījās 511 brīvprātīgie respondentie. Pētījuma respondentu vidū 450 (88,06 %) ir sievietes un 61 (11,93 %) vīrieši, vecumā no 14 līdz 92 gadiem. Respondentu vidējais vecums - 28 gadi (SD = 9,54). P…
Pozitīva emocionālā fona sekmēšana sporta stundās
2015
Diplomdarbatēma - Pozitīva emocionālā fona sekmēšana sporta stundā. Diplomdarba mērķis ir pētīt pozitīvu emocionālo fonu un tā sekmēšanu sporta stundās.Darbā atspoguļota iegūtā informācija par sporta stundas saturu un tā veidošanas nosacījumiem, skolēnu fizisko aktivitāti sekmējošiem faktoriem, skolotāja lomu, par pozitīvu emocionālo fonu sporta stundās un tā ietekmi. Darba apjoms ir 50 lpp, 11 attēli, 5 pielikumi. Darbā tika pielietotas šādas pētījuma metodes: literatūras avotu analīze, matemātiski statistiskā rezultātu apstrāde, aptaujas metode (anketēšana un intervija), novērošanas metode.Pētījuma ietvaros izstrādāta pozitīva sporta stunda, veikta skolēnu anketēšana un skolotājas intervi…
Emocionālā intelekta saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību studentiem un medicīnas māsām
2017
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli 2. kursa māszinību programmas studentiem un medicīnas māsām. Pētījumā piedalījās piecdesmit viena māszinību 2. kursa studente vecumā no 19 līdz 29 gadiem (M=21,8,) un piecdesmit viena medicīnas māsa vecumā no 21 līdz 55 gadiem (M=36,6). Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub,1989) Latvijā metodi adaptējusi Signe Knipše, 2010) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte et al., 1998, kā minēts Schutte,…
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar emocionālo intelektu strādājošiem un nestrādājošiem studentiem
2020
Pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli strādājošu un nestrādājošu studentu izlasēs. Pētījumā piedalījās 67 studējoši respondenti vecumā no 20 līdz 35 gadiem, vecuma intervālos: no 20 līdz 25 gadi (N=32), no 25 līdz 30 gadi (N=14), no 30 līdz 35 gadi (N=21). Respondentu sadalījums pa dzimumiem sievietes (N=54) un vīrieši (N=13). Respondenti ir strādājoši un nestrādājoši studenti, kuri mācās bakalaura programmās. Pētījumā tika pielietotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja un Emocionālā intelekta aptauja. Rezultāti parādīja ka statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv starp skalām uz emocijām orientētas stratēģ…
Changes in dietary habits of population during the COVID-19 emergency situation in Latvia
2020
Cilvēkam nonākot neikdienišķā un neziņas situācijā, īpaši tajos gadījumos, kad šī situācija ir ilgstoša vai ir ar neparedzamu ilgumu, mainās uzvedība un ikdienas aktivitātes. Šāda situācija vairumam cilvēku izsauc psihoemocionāla stresa stāvokli. Šādu stresa stāvokli piedzīvoja un piedzīvo joprojām daudzi cilvēki gan Latvijā, gan visā pasaulē COVID-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas ārkārtas stāvokļa dēļ. Viena no tipiskām uzvedības izmaiņām ir ēšanas paradumu izmaiņas, kas var izpausties daudzveidīgi, tai skaitā kā neapzināta un stresa ēšana. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai kopš 2020.gada 12.marta izsludinātā ārkārtas situācija Latvijā saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošana…
Emocionālā intelekta un izdegšanas sindroma saistība tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Latvijā
2019
Dotā pētījuma mērķis bija noskaidot, vai pastāv saistība starp emocionālo intelektu un izdegšanas sindromu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Latvijā. Pētījumā piedalījās 100 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki vecumā no 20 līdz 58 gadiem; 17% sievietes un 83% vīrieši. Pētījumā tika pielietotas trīs aptaujas: a) Sociāldemogrāfiskā anketa; b) Emocionālā intelekta aptauja (The self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et al., 1998, kā minēts Schutte, Malouff, & Bhullar, 2009), Lavijā adaptēja V. Reņģe un J. Ņižņika 2012; c) Maslačas izdegšanas aptauja, Vispārīgā aptauja (Maslach Burnout Inventory – General Survey, MBI-GS, Mslach, Jacson, & Leiter, 1998), Latvijā adaptēja D. Cau…
Vecvecāku iesaistīšanās mazbērnu audzināšanā saistība ar emocionālo klimatu trīs paaudžu ģimenēs
2021
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp vecvecāku iesaistes līmeni un emocionālo klimatu trīs paaudžu ģimenēs. Pētījumā piedalījās skolēni (n=56), kuri mācās vispārizglītojošo skolu no 10. līdz12. klasei un mitinās trīs paaudžu ģimenēs. Respondenti bija vecumā no 15 līdz 19 gadiem (M=17,49), no kuriem 70% ir meitenes un 30% zēni. Pētījumā izmantotajā anketā tika ievākti demogrāfiskie dati un informācija par ģimenes sastāvu, lai noskaidrotu, vai respondents mitinās trīs paaudžu ģimenē. Kā arī tika izmantotas divas aptaujas – vecvecāku iesaistes aptauja (Tan, Buchanan, Fluori & Attar-Schwartz, 2010) un ģimenes locekļu emocionālās ekspresivitātes aptauja (Cassidy, Parke, But…