Search results for "Pašefektivitāte"
showing 10 items of 63 documents
Vispārējās pašefektivitātes saistība ar dzīves jēgas esamību, dzīves jēgas meklējumiem un sociāli demogrāfiskiem rādītājiem
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp dzīves jēgas esamību, dzīves jēgas meklējumiem, vispārējo pašefektivitāti un sociāli demogrāfiskiem rādītājiem, un vai šiem mainīgajiem ir nozīmīgas dzimumatšķirības. Tika izmantota Vispārējās Pašefektivitātes Skala (The General Self-Efficacy Scale – GSE; Schwarzer & Jerusalem, 1995), Dzīves jēgas aptauja (Meaning In Life Questionare – MLQ; Steger, Frazier, Oishi, & Kaler, 2006). un tika iekļauti sociāldemogrāfiskie rādītāji – dzimums, vecums, izglītība, ģimenes stāvoklis. Pētījuma izlase sastāvēja no 96 respondentiem (66 sievietes un 30 vīrieši) vecumā no 18 līdz 60 gadiem (M = 27,39, SD = 8,8). Pētījuma rezultāti parāda, ka pas…
Skolotāju autonomijas izjūtas, pašefektivitātes un emocionālās izdegšanas saistība attālināto mācību situācijā
2021
Šī pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp skolotāju autonomijas izjūtu, skolotāju pašefektivitāti un emocionālo izdegšanu skolotājiem, kuri strādā attālināti ārkārtas situācijas laikā. Pētījums tika veikts divās daļās – kvalitatīvajā un kvantitatīvajā. Pētījuma kvalitatīvajā daļā piedalījās 23 vispārizglītojošo skolu skolotāji, savukārt, kvantitatīvās daļas respondenti bija 205 vispārizglītojošo skolu skolotāji, kuri valstī noteiktajā ārkārtas situācijā mācības pasniedz attālināti. Kvalitatīvajā daļā fokusgrupas skolotāji atbildēja uz četriem atvērtiem jautājumiem par savām izjūtām strādājot attālināti. Kvantitatīvajā daļā tika izmantotas trīs apta…
Pašefektivitātes, personības iezīmju un trauksmes saistība ar fizisko aktivitāti
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot un izvērtēt personības iezīmju, pašefektivitātes, trauksmes un fiziskās aktivitātes (biežuma un intensitātes) saistības, kā arī novērtēt personības iezīmju, pašefektivitātes, trauksmes rādītāju atšķirības dažādos fiziskās aktivitātes veidos - starp pētījuma dalībniekiem, kuri neveic fiziskās aktivitātes, pētījuma dalībniekiem, kuri veic tikai individuālas fiziskas aktivitātes un pētījuma dalībniekiem, kuri veic abu veidu fiziskās aktivitātes (individuālās un komandu). Pētījumā piedalījās 125 dalībnieki, no tiem 32 vīrieši (25,6%) un 93 sievietes (74,4%). Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 18 līdz 64 gadiem (M = 34,66, SD = 10,53). Pētījuma dalībnieki aizpildī…
Identitātes distress, pārbaudījumu trauksme un akadēmiskā pašefektivitāte dažādu studiju gadu studentiem
2020
Pētījuma mērķis bija ir noskaidrot saistības un atšķirības identitātes distresa, akadēmiskās pašefektivitātes un pārbaudījumu trauksmes rādītājos dažādu studiju gadu studentiem. Pētījums aktualizē identitātes distresa konceptu un pēta iespējamās saistības ar studentu akadēmisko darbību.PēPētījumu grupu veidoja 80 respondenti, kuru starpā bija 70 sievietes un 10 vīrieši. Vidējais vecums grupā bija 25,15 gadi. Identitātes distresa mērīšanai tika izmantota Identitātes distresa aptauja (Identity Distress Survey). Lai izmērītu pārbaudījumu trauksmi tika pielietota Pārbaudījumu trauksmes aptauja (Cognitive Test Anxiety Scale). Akadēmiskās pašefektivitātes mērīšana tika veikta ar Akadēmiskās pašef…
Iejūtības pret sevi un emociju regulācijas stratēģiju saistība ar skolotāju profesionālo pašefektivitāti
2020
Pašefektivitātes konstrukts psiholoģijas pētījumu pasaulē ir salīdzinoši nesens (Neff, 2003), turklāt pētījumu skaits it īpaši Latvijā par šo tēmu ir neliels. Līdz šim pašefektivitāte ir skatīta saistībā ar, piemēram, darba stāžu, vecumu, darba specifiku, izglītojamo vecumu skolotāju izlasēs un arī ar psiholoģiskajiem faktoriem, piemēram, motivāciju, personības iezīmēm, emociju regulāciju, iejūtību pret sevi un citiem. Bakalaura darba ietvaros fokuss vērsts tieši uz 2 mainīgo saistībām ar pašefektivitāti – iejūtību pret sevi un emociju regulāciju – ar mērķi noskaidrot, kā šie mainīgie saistās ar pašefektivitātes konstruktu, un ja tie saistās – kurš no mainīgajiem labāk izskaidro izjusto paš…
Motivācijas saistība ar pašefektivitāti sportistiem
2015
Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiki nozīmīgas saistības starp motivāciju sportot un pašefektivitāti? Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp motivācijas un pašefektivitātes izjūtu sportistiem un tiem, kuri ikdienā nenodarbojas ar sportu? Pētījuma dalībnieku vecums ir no 20 – 25 gadiem. Kritērijs sportistu grupas respondetiem ir, ka viņi regulāri sporto vismaz divus gadus, ne mazāk kā 4 stundas nedēļā. Nesportistu grupā tika iekļauti respondenti, kuri nenodarbojas ar sportu vai dara to reti. Kopējais respondetu skaits ir 60, sportistu grupā 30 respondenti, nesportistu grupā 30 respondenti. Pētījumā tika izmantota Sporta motivācijas aptauja (The Sport Motivation Sc…
Burnout syndrome relation with coping and self-efficacy for nurses
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot izdegšanas sindroma saistību ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašefektivitāti medmāsām. Pētījumā piedalījās 100 respondenti - sievietes, medmāsas, kas savā profesijā strādā vismaz vienu gadu, vecumā no 23 līdz 56 gadiem. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas - K. Maslakas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – Human Services, /MBI-HSS/, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996), Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989) un Darba pašefektivitātes skala (Occupational Self-efficacy Scale, Schyns & von Collani, 2002). Iegūtie rezultāti parādīja, ka pastāv saistīb…
Tirdzniecības darbinieku stresa pārvarēšanas stratēģiju saistības ar pašefektivitātes izjūtu un izdegšanas sindromu
2020
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistības starp stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli, darba pašefektivitātes izjūtu un izdegšanas sindromu tirdzniecības pārstāvju vidū. Pētījumā piedalījās 108 respondenti- sievetes un vīrieši, kuri strādā tirdzniecības sfērā, vecumā no 18 – 62 gadiem. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas- Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), Darba pašefektivitātes skala (Occupational Self-efficacy Scale, Schyns & von Collani, 2002) un K. Maslačas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – Human Services, /MBI-HSS/, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996). Iegūtie rezul…
Sakarības starp stresa pārvarēšanas pašefektivitāti, pārliecību par taisnīgu pasauli, darba zaudējuma kognitīvo novērtējumu un depresiju bezdarbnieki…
2014
Anotācija Pētījuma mērķis bija izpētīt sakarības starp stresa pārvarēšanas pašefektivitāti, pārliecību par taisnīgu pasauli, darba zaudējuma kognitīvā novērtējuma dimensijām, sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un depresiju 209 bezdarbnieku izlasē vecumā no 45 - 61 gadiem, un pārbaudīt, vai pastāv atšķirības pārliecību sistēmā starp bezdarbnieku grupu ar un bez depresijas simptomiem. Rezultāti parāda, ka respondentu grupām ar un bez depresijas pārliecības un kognitīvais novērtējums atšķiras . 42% no depresijas variācijas izskaidro attiecību statuss, kognitīvais zaudējuma novērtējums, personīgā pārliecība par taisnīgu pasauli un stresa pārvarēšanas pašefektivitāte. Kognitīvie faktori bezdarbnie…
Dažāda līmeņa pašefektivitātes līderu pašcieņas rādītāju atšķirības
2017
Šā bakalaura darba mērķis - teorētiski un praktiski izpētīt līdera pozitīvu psiholoģisku konstruktu – pašefektivitāti un to rādītājus attiecīgā izlasē, kā arī noskaidrot pašcieņas un paefektivitātes korelāciju, veikt pašefektivitātes un pašcieņas rādītāju atšķirību izpēti starp līdera augsta, vidēja un zema pašefektivitātes līmeņa līderu grupām, kā arī papildus izpētīt kādi citi sociāli demografiskie rādītāji ļauj prognozēt līdera pašefektivitāti. Pašlaik pasaules sociālo un politisko pārmaiņu laikmetā,kā arī zinātnes un tehnoloģijas attīstībā lielāka uzmanība tiek veltīta cilvēka darbības efektivitātes problēmai. Tajā pašā laikā augstie panākumu standarti, ko nosaka mūsdienu sabiedrība, sp…