Search results for "pašefektivitāte"

showing 10 items of 63 documents

Dzīves mērķu, pašefektivitātes saistība ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm

2020

Bakalaura darba pētījuma mērķis ir izprast dzīves mērķu pašefektivitātes saistību ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm. Pētot konstruktu teorētisko bāzi tika izvirzīts, ka iekšējā satura dzīves mērķiem ir saistība ar subjektīvo labklājību, un balstoties uz personīgo vērtību izvirzītajiem dzīves mērķiem un indivīda pašefektivitātes līmeni, izvirzīto mērķu sasniegšana ietekmē subjektīvās labklājības līmeni. Pētījuma respondentu izlasi veido 60 sievietes vecuma grupā no 20-50 gadiem , kuru vidējais vecums ir 33,83 gadi. Dzīves mērķu, pašefektivitātes un subjektīvās labklājības noteikšanai tika pielietotas Dzīves mērķu skala (Aspirations Index; Kasser & Ryan, 1996), Latvijā aptauju a…

Subjektīvā labklājībaself efficacylife goalsPašefektivitāteDzīves mērķiPsiholoģija
researchProduct

Radošas pašefektivitātes saistība ar sasniegumu motivāciju Youtube lietotājiem atkarībā no lietošanas motivācijas

2019

Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp radošu pašefektivitāti un sasniegumu motivāciju Youtube lietotājiem atkarībā no lietošanas motivācijas. Pētījumā piedalījās divas izlases – aptaujas adaptācijas izlase N = 108 (M = 34,42; SD = 8,50) un pamatpētījuma izlase N = 74 (M = 35,55; SD = 6,13) ar pazīmi – Youtube lietotājs. Pētījums tika balstīts uz dažādām radošas pašefektivitātes un sasniegumu motivācijas teorijām. Pētījuma novitāte ir šo divu konstruktu saistības pētījums caur Youtube lietotāju motivācijas prizmu. Pēc datu analīzes uzņēmuma Alexa pieejamajiem datiem Youtube ir Latvijā populārākā vietne (2018. gada decembra dati), kurā tās lietotājs dien…

Youtube lietošanas motivācijaSasniegumu motivācijaRadoša pašefektivitātePsiholoģijaYoutube lietošanas motivācijas aptauja
researchProduct

Skolotāju apmierinātības ar darbu, stresa un pašefektivitātes sakarības skolotāju grupā

2018

No skolotāju apmierinātības ar darbu, stresa pārvarēšanas un pašefektivitātes ir atkarīga ne tikai viena konkrēta darbinieka, bet visas izglītības iestādes skolotāju un personāla labizjūta un pedagoģiskā darba efektivitāte kopumā. Pētījuma „Skolotāju apmierinātības ar darbu, stresa un pašefektivitātes sakarības skolotāju grupā” mērķis, saskaņā ar pasūtījumu, bija noskaidrot skolotāju apmierinātību ar darbu, darba stresa un pašefektivitātes sakarības un izstrādāt atbalsta pasākumus un rekomendācijas. Pētījumā piedalījās 46 respondenti ( sievietes - 89%) vecumā no 24 līdz 64 gadiem. Darba stāžs pedagogiem no 1 līdz 41 gadam (vidējais 18 gadi). Pētījumā tika izmantota kvalitatīvā metodes - daļ…

aizkaitinājumspašefektivitāteskolotāju apmierinātība ar darbuPsiholoģijadarba stress
researchProduct

Akadēmiskās pašefektivitātes saistība ar akadēmisko izdegšanas sindromu un perfekcionismu

2019

Bakalaura darba mērķis bija veikt zinātniskās literatūras apkopojumu un empīriski pārbaudīt sakarības starp akadēmisko pašefektivitāti, akadēmisko izdegšanas sindromu un perfekcionismu. Pētījuma izlase iekļāva n=144 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura, maģistra vai doktora līmeņa programmu studijās studējošus indivīdus. Datu ievākšanai tika izmantotas trīs aptaujas, Perfekcionisma aptauja (Almost Perfect Scale-Revised Short Form (APS-R SF); Rice et al., 2001), Maslakas izdegšanas sindroma aptauja – Studentu versija (Maslach Burnout Inventory-Student Survey (MBI-SS); Schaufeli et al., 2002) un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (College academic self-efficacy scale (…

akadēmiskais izdegšanas sindromsacademic self-efficacyperfekcionismsacademic burn-outPsiholoģijaakadēmiskā pašefektivitāte
researchProduct

Speciālo un vispārizglītojošo skolu skolotāju izjustā pašefektivitāte un apmierinātība ar darbu

2019

Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka speciālajiem skolotājiem pašefefektivitātes un apmierinātības ar darbu rādītāji būs zemāki, nekā vispārizglītojošajiem skolotājiem. Tika izvirzīti arī divi pētījuma jautājumi: 1) Vai pastāv saistība starp pašefektivitāti un apmierinātību ar darbu speciālo skolu skolotājiem un vispārizglītojošo skolu skolotājiem? 2) Vai speciālo skolu skolotāju un vispārizglītojošo skolu skolotāju pašefektivitāte un apmierinātība ar darbu ir saistīta ar vecumu un darba stāžu? Pētījumā piedalījās 38 vispārizglītojošie skolotāji un 34 speciālie skolotāji. Lai noteiktu skolotāju uztverto pašefektivitāti tika izmantota Darba pašefektivitātes skala un apmierinātības ar darbu n…

apmierinātība ar darbudarba stāžspašefektivitātevispārizglītojošie skolotājispeciālie skolotājiPsiholoģija
researchProduct

Skolotāju uztvertais skolas klimats, apmierinātība ar darbu un pašefektivitātes izjūta

2018

Pētījuma mērķis bija izpētīt sakarības starp uztverto skolas klimatu, pedagogu apmierinātību ar darbu un pašefektivitātes izjūtu. Pētījumā kopumā piedalījās 249 respondenti no divpadsmit Latvijas skolām, no kuriem lielākā daļa 226 (95%) sievietes un 12 (5%) vīrieši. Vairāk kā pusei respondentu – 136 (55%) darba stāžs ir vairāk kā divdesmit gadi, pārējiem 112 (45%) respondentiem darba stāžs ir robežā līdz divdesmit gadiem. Pētījuma ietvaros dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas – Apmierinātības ar darbu aptauju (Job Satisfaction Survey Survey, Spektor, 1997), kuru latviešu valodā adaptējis I. Burvis 2005.gadā, Darba pašefektivitātes skalu (Occupational self-efficacy scale; Schyns & von Collani…

apmierinātība ar darbupašefektivitātepegagogiskolas klimatsPsiholoģija
researchProduct

Apzinātība, emociju regulācija un pašefektivitāte Iespējamās Misijas un citu augstāko izglītību pedagoģijā ieguvušiem skolotājiem.

2016

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv atšķirības starp Iespējamās Misijas skolotāju un Latvijas Universitātes topošo skolotāju apzinātības, pašefektivitātes un emociju regulācijas rādītājiem, kā arī, kādas saistības pastāv starp šiem trim mainīgajiem. Datu ievākšanai tika izmantotas 3 aptaujas: Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire /ERQ/, Gross & John, 2003). Latvijā instrumenta sākotnējā adaptācija tika veikta maģistra darba ietvaros (Morozova, 2011); Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (Norwegian Teacher Self-Efficacy Scale jeb NTSES (Skaalvik & Skaalvik, 2007)). Latviešu valodā sākotnējā versija adaptēta kursa darba ietvaros (Virse, 2015); Apzinātības p…

apzinātībaemotion regulationpašefektivitātesociāli emocionālas kompetencesPsiholoģijaemociju regulācija
researchProduct

Kreativitātes paškoncepta un inovatīvas uzvedības darbā atšķirības arhitekta un būvinženiera profesijās

2020

Kreativitāte tradicionāli tiek uzskatīta par būtisku būvmākslas aspektu. Gan arhitekta, gan būvinženiera profesijās kreatīvās domāšanas spēja ir būtiska darbinieka profesionālo spēju komponente. Kreatīvu ideju realizācija darba vidē ir saistīta ar profesionāļa inovatīvu uzvedību darbā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai 1) pastāv atšķirības kreativitātes paškoncepta un inovatīvas uzvedības darbā pašnovērtējuma rādītājos starp arhitektiem un būvinženieriem; 2) ir saistība kreativitātes paškoncepta un inovatīvas uzvedības darbā pašnovērtējuma rādītājiem arhitektiem un būvinženieriem; 3) ir saistība kreativitātes paškoncepta un inovatīvas uzvedības darbā pašnovērtējuma rādītājiem būvspeciālist…

arhitektskreativitātekreativitātes paškonceptsPsiholoģijakreativitātes pašefektivitāteinovatīva uzvedība darbā
researchProduct

Skolotāju pašefektivitātes un izdegšanas saistība ar skolotāju un skolēnu attiecībām

2021

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai starp skolotāju savstarpējām attiecībām ar skolēniem un skolotāju pašefektivitāti pastāv pozitīvas saistības un starp skolotāju skolēnu attiecībām un izdegšanu pastāv negatīvas saistības. Pētījuma datu ievākšanai izmantotas trīs aptaujas: Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (Norwegian Teacher Self–Efficacy Scale (NTSES), Skaalvik & Skaalvik, 2007; skalu Latvijā adaptējusi G. Virse, 2015), Maslačas Skolotāju izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – Educator’s Survey (MBI-ES), Maslach, Jackson, & Leiter, 1996; Latvijā aptauju adaptēja L. Riekstiņa-Avotiņa, 2003 un N. Paškeviča, 2005), Skolotāju – skolēnu attiecību aptauja (Teacher – Student Rel…

burnoutpašefektivitāteizdegšanaskolotāju – skolēnu attiecībasPsiholoģijaself-efficacy
researchProduct

Kognitīvo izkropļojumu saistība ar pārbaudījumu trauksmi un akadēmisko pašefektivitāti studentiem

2019

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir kognitīvo izkropļojumu, pārbaudījumu trauksmes un akadēmiskās pašefektivitātes savstarpējās saistības studentu vidū un vai vērojamas atšķirības mainīgo saistībās sieviešu un vīriešu izlasēs, kā arī noskaidrot atšķirības pārbaudījumu trauksmes un akadēmisko pašefektivitātes rādītājos dažādos studiju kursos un noteikt kādā mērā kognitīvo izkropļojumu izteiktība prognozē pārbaudījumu trauksmi un akadēmisko pašefektivitāti studentiem. Pētījumā piedalījās 116 šobrīd studējoši studenti (74 sievietes) vecumā no 18-29 gadiem. Vidējais vecums izlasē bija 22,72 gadi (SD= 2,42). Dati tika ievākti interneta vidē, publicējot aptaujas tiešsaistes piekļuvi sociāla…

cognitive distortionskognitīvie izkropļojumiacademic self-efficacypārbaudījumu trauksmePsiholoģijaakadēmiskā pašefektivitāte
researchProduct