Search results for "novērtējums"
showing 10 items of 109 documents
Mērķu izvirzīšanas un analīzes(MAPI) rīka izveide
2022
Maģistra darba nosaukums ir “Mērķu izvirzīšanas un analīzes (MAPI) rīka izveide”. Saistībā ar izglītības nozares pārmaiņām Latvijā aktuālāka kļūst mērķu izvirzīšanas un pašnovērtējuma prasmju attīstīšana, kas ir definētas jaunajā izglītības standartā. Tiek izvirzīta vīzija – izglītības procesu digitalizācija. Pirmā nodaļa veltīta teorētiskās literatūras analīzei, otrā digitālu līdzekļu izstrādes procesa aprakstam. Pētījuma empīriskajā daļā, izmantojot kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījuma metodes, tika analizēta motivācija, mērķu izvirzīšanas un pašnovērtēšanas prasmes, koprades process un iepriekš minēto prasmju mijiedarbība ar MAPI. Ceturtā nodaļa veltīta izstrādes aprakstam. Gala rezult…
Skolēnu patstāvīgie pētījumi vispārīgās valodniecības jautājumu apguvē vidusskolā
2017
Vidusskolēni, veicot patstāvīgu sociolingvistisku pētījumu, veido iemaņas patstāvīgam izziņas procesam, padziļina zināšanas vispārīgās valodniecības jautājumu apguvē, iepazīstas ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, pilnveido prasmes darbā ar elektronisko literatūru, apgūst prasmi apstrādāt iegūtos datus, analizēt tos, izvērtēt paveikto un noformēt pētījuma darbu. Pētījuma mērķis ir izpētīt vidusskolēna izpratnes veidošanos par vispārīgo valodniecību, veicot patstāvīgu sociolingvistisku pētījumu. Pētījuma bāzi veido 24 vidusskolēnu veiktie pētījumi, 48 pašnovērtējumi un 24 novērojumi. Kā pārbaudes metode tiek izmantots pašnovērtējums, kuru skolēni veic pirms un pēc pētījuma veik…
Pašnovērtējums kā skolēna adekvātā pašvērtējuma sekmētājs dzimtās valodas stundās sākumskolā
2018
Pētījuma autore: Darja Belobokaja Darba nosaukums: Pašnovērtējums kā skolēna adekvātā pašvērtējuma sekmētājs dzimtās valodas stundās sākumskolā. Darba vadītāja: Asoc.prof., Dr.paed., Mg.art. Ilze Briška Pētījuma mērķis: teorētiski un praktiski pētīt skolotāja iespējas sekmēt sākumskolas skolēnu adekvātā pašvērtējuma veidošanos, empīriski pārbaudīt adekvāta pašvērtējuma veidošanos, izmantojot mācību procesa pašnovērtējuma organizāciju. Pētījuma uzdevumi: Pētīt pašvērtējuma būtību un attīstību jaunākajā skolas vecumā; Pētīt pedagoģiskās pieejas adekvāta pašvērtējuma sekmēšanai; Izveidot pašnovērtēšanas metodisko paņēmienu apkopojumu. Darba teorētiskajā daļā tiek analizēta pašvērtējuma būtī…
Skolēnu mācību sasniegumu pašnovērtēšanas prasmju pilnveide matemātikā 3.klasē
2017
Bakalaura darba autore: Inese Gasparoviča. Bakalaura darba nosaukums: Skolēnu mācību sasniegumu pašnovērtēšanas prasmju pilnveide matemātikā 3.klasē. Bakalaura darba mērķis: pētīt skolēnu mācību sasniegumu pašnovērtēšanas prasmes un to pilnveidi matemātikā 3.klasē. Pirmajā pētījuma posmā tiek atklāta problēma – skolotāji atzīst, ka pašnovērtējuma prasmes tiek pilnveidotas, savukārt, skolēni to nav pamanījuši, atzīstot, ka pašnovērtējumu veic ļoti reti. Tiek secināts, ka skolēni neizprot pašnovērtēšanas nozīmi mācību procesā, ka pašnovērtēšana pārsvarā notiek stundas beigās, izvērtējot tikai rezultātus, nevis skolēnu mācīšanos. Otrajā pētījuma posmā tiek veikta pedagoģiskā izmēģinājumdarbība…
Pirmsskolas izglītības iestādes pašvērtēšanas rezultātu izmantošana vadības procesos
2019
Mūsdienās liela uzmanību tiek vērsta uz izglītības kvalitāti, tās izvērtēšanu. Pirmsskolas izglītības iestādēs aktuāls temats ir kļuvis pirmsskolas izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojums. Tam jābūt pieejamam katras pirmsskolas izglītības iestādes mājaslapā un jāatjauno katru gadu ar jaunāko informāciju. Līdz ar pašnovērtējuma ziņojumu radās problēma – neizpratne par tā pēkšņu nepieciešamību un ko ar to nākotnē iesākt. Kā obligāts dokuments pašvērtējums tika veikts bez apkārtējo darbinieku iesaistes un tiek publicēts pirmsskolas izglītības iestādes mājaslapā bez tā tālākas izmantošanas vadības procesos. Šādā veidā pašvērtējums zaudē savu jēgu, efektivitāti un lietderību. Maģistra darbam…
5 – 6 gadīgu bērnu pašnovērtēšanas prasmju veicināšana pirmsskolā
2019
Kristīnes Kalpiņas kvalifikācijas darba nosaukums ir “5–6 gadīgu bērnu pašnovērtēšanas prasmju veicināšana pirmsskolā”. Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt 5–6 gadīgu bērnu pašnovērtēšanas prasmju veicināšanas iespējas un apkopot ieteikumus 5–6 gadīgu bērnu pašnovērtēšanas prasmju veicināšanai pirmsskolā. Kvalifikācijas darbs sevī ietver teorētisko un empīrisko daļu. Teorētiskajā daļā tika analizētas zinātniskās atziņas par pašnovērtēšanas prasmju attīstīšanas nozīmīgumu pirmsskolas vecumā, secinot, ka novērtēšana ir pati augstākā līmeņa domāšanas iemaņa, kas ir jāpilnveido visas dzīves laikā. Tomēr jau pirmsskolas vecumā, saņemot pieaugušā mērķtiecīgi virzītu atbalstu, bērni…
Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana - pašnovērtējumu veicinošs elements datorikā 7.klasē
2021
Pētījuma mērķis ir izvērtēt summatīvā vērtējuma, kā skolēna pašnovērtējuma prasmju attīstību veicinoša elementa, izmantošanas iespējas un izstrādāt ieteikumus summatīvā vērtēšanas procesa pilnveidošanai. Diplomdarba teorētiskajā daļā aplūkota informācija par vērtēšanas procesa ietekmi uz mācību procesu. Skolēna mācību motivāciju un pašnovērtējumu, kā arī izvērtēta formatīvā un summatīvā vērtējuma nozīme un ietekme. Pētījumā noskaidrots, ka summatīvās vērtēšanas procesu pielāgojot formatīvajam vērtējumam, tiek uzlabota skolēnu izpratne par summatīvā vērtējuma veidošanās būtību un nozīmi. Ar summatīvo vērtējumu iegūto informāciju iespējams izmantot skolēna pašnovērtējuma prasmju veicināšanai.
Metakognitīvās stratēģijas ķīmijas apguvē pamatskolā
2017
Metakognitīvās stratēģijas ķīmijas apguvē pamatskolā. Smilga. A., zinātniskais vadītājs Doc., Dr. chem. Logins J. Bakalaura darbs, 52 lpp., 41 literatūras avots, 18 pielikumi, 13 attēli, 7 tabulas. Latviešu valodā. Darba mērķis bija noskaidrot paņēmienus, kas veicina metakognitīvo prasmju pilnveidi ķīmijā pamatskolā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikta literatūras analīze, izstrādāti un aprobēti mācību stundu plāni 9. klases ķīmijas tematā "Ogļūdeņraži un to izmantošana", kuros iekļauti paņēmieni metakognitīvo prasmju pilnveidei (metakognitīvā izjautāšana, pašnovērtējuma veikšana). Pētījuma rezultāti liecina, ka metakognitīvā izjautāšana pilnveido skolēnu prasmi apzināties savu mācīš…
Augstākā līmeņa vadītāju personības iezīmju saistība ar morālo identitāti un ētiskas un neētiskas rīcības novērtējumu
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp augstākā līmeņa vadītāju personības iezīmēm un morālo identitāti un ētiskas / neētiskas rīcības novērtējumu. Pētījumā piedalījās 100 augstākā līmeņa mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji un lielo uzņēmumu struktūrvienību vadītāji, pārsvarā vecumā no 36-45 gadiem, no kuriem 59% bija sievietes. Lielākā daļa respondentu dzīvo un strādā Rīgā vai citā lielpilsētā (82%), ar augstāko izglītību (93%) un pieredzi biznesā ilgāku pār četriem gadiem (73%). Pētījumā tika izmantotas vairākas metodes. Personības iezīmju izpētei tika izmantota aptauja „Lielais Piecinieks” (Big Five Inventory; Benet-Martinez & John, 1998). Aptauju Latvijā adaptējis Ivars Austers (S…
Pilsoniskās izglītības pilnveides vadība multikulturālā sabiedrībā: Igaunijas un Latvijas salīdzinošais novērtējums
2014
Promocijas darba „Pilsoniskās izglītības pilnveides vadība multikulturālā sabiedrībā: Igaunijas un Latvijas salīdzinošais novērtējums” mērėis ir noteikt pilsoniskās izglītības vadības izmaiĦas un pilnveides vadības virzienus, lai sekmētu indivīda iekĜaušanos multikulturālā sabiedrībā Igaunijā un Latvijā. Darbā analizēti pilsoniskās izglītības vadību ietekmējošie aspekti Igaunijā un Latvijā; komparatīvi salīdzināti izglītības vadības, demokrātijas, sociālekonomiskie, pilsoniskuma aspekti Baltijas jūras reăiona demokrātisko valstu kontekstā. Empīriskajam pētījumam izmantoti dati no IEA ICCS 2009 un Latvijā veiktā fokusgrupu pētījuma. Iegūtie rezultāti pierāda multikulturālisma klātesamību Iga…